Velopārgājienā „Iepazīsti Krāslavu” jaunsargi pieveic 160 kilometrus
Pirms mācību gada sākuma, 18. un 19. Augustā, Riebiņu un Preiļu jaunsargi devās garā un grūtā velobraucienā uz Krāslavu. Plānojot šo pārgājienu, man bija neliels uztraukums par to, vai šis piedzīvojums nebūs par smagu un sarežģītu, bet viss noritēja pēc plāna un bija kārtībā. Kārtējo reizi laika apstākļi bija labvēlīgi velopārgājienam – bija mēreni silts, bet galvenais nebija nokrišņu.
Paši smagākie pārbaudījumi bija pirmajā dienā, kad no rīta izbraucot no Riebiņiem, braucot caur Preiļiem, kur piebiedrojās pārējie velobrauciena dalībnieki devāmies uz Aglonu. Aglonā ieturējām garšīgas pusdienas, nopeldējāmies Ciriša ezerā un devāmies tālāk uz Krāslavu. Šis ceļa posms no Aglonas uz Krāslavu bija pats sarežģītākais, jo ceļs vijās pa ļoti skaistu, bet paugurainu ainavu, kuru ar velosipēdu brīžiem bija diezgan grūti pārvarēt. Ļoti interesantu un savdabīgu iespaidu atstāja teiksmainā un mistiskā Velnezera jeb Čertoka apmeklēšana, jo tur tiešām gaisotne un daba rada nedaudz mistisku gaisotni. Tā neatlaidīgi turpinot braucienu nokļuvām Kombuļos un nogriezāmies, lai apskatītu Sauleskalnu. Diemžēl Sauleskalna apmeklējums radīja grūtsirdīgu noskaņu, jo tur viss izstaroja pamestības sajūtu – viss pamazām aizaug ar krūmiem, trošu pacēlāji salauzti, bijušās sanatorijas vietā izdemolētas ēkas un gruveši. Nu jau līdz galamērķim atlika braukt tikai aptuveni 10 kilometrus kurus varonīgi izturējām un uz vakariņu laiku sasniedzām Krāslavu, kur mūs sagaidīja Krāslavas jaunsargi, kuri turpmāko laiku bija mūsu gidi un pavadoņi. Pēc vakariņām apmeklējām Priedaines skatu toni, no kura saulrietā pavērās lielisks skats uz Daugavu un pilsētu. Tā aktīvi darbojoties pienāca vakars, devāmies gulēt jo nogurums lika sevi manīt, jo pa dienu ar velosipēdiem bija nobraukts vairāk par 80 kilometriem.
Nākošās dienas rīts sākās ar smagu piecelšanos, jo iepriekšējā dienā bija patērēts daudz spēka, bet pēc uzmundrinošas rīta rosmes un ļoti garšīgām brokastīm enerģija pamazām atgriezās. Kopēji vienojoties nolēmām, ka dienas sākumā iztiksim bez velosipēdiem, un tas bija pareizs lēmums. Lēnā garā staigājot pa Krāslavu secinājām, ka pilsēta ir sakopta un ļoti skaista. Ļoti interesantu ekskursiju par pilsētas un muižas vēsturi mums novadīja Krāslavas muzeja darbinieks Eduards Danovskis. Tā pamazām pienāca pusdienlaiks, ieturējām pusdienas atvadījāmies no saviem Krāslavas pavadoņiem un apņēmības pilni devāmies mājupceļā. Tā braucot un atpūšoties novakarē nokļuvām Aglonā, kur atkal nopeldējāmies, paēdām vakariņas un devāmies tālāk uz mājām, kuras vakarā arī veiksmīgi sasniedzām.
Pasākuma beigās runājot ar jauniešiem secinājām, ka pats grūtākais visā pasākumā bija saņemties un piedalīties, bet nākošās grūtības bija apziņā, ka to pašu ceļu no Krāslavas uz mājām ir jānobrauc vēlreiz.
Nobeigumā gribu pateikties visiem velopārgājiena dalībniekiem, jo divās dienās ar velosipēdiem tika nobraukti 160 kilometri. Tas tiešām ir daudz!
Paldies jauniešu vecākiem par palīdzēšanu, jo pirmajā dienā bez viņu atbalsta mēs tehniskas problēmas neatrisinātu. Paldies Krāslavas jaunsargiem un instruktoram Dzintaram Patmalniekam. Paldies Riebiņu sporta skolotājai Mārītei Pokšānei par atbalstu pasākuma organizēšanā un piedalīšanos tajā. Paldies Riebiņu vidusskolai un Riebiņu novadam par piešķirtajiem velosipēdiem. Bet pats pats lielākais paldies visiem dalībniekiem.
Valērijs Pastars, 312. jaunsargu vienības instruktors.