Spilgti, aizraujoši, aktīvi un atmiņā paliekoši
Šogad pirmo reizi savus iespaidus par nometnē piedzīvoto tās dalībnieki- skolēni, skolotāji - varēja paust nometnes dienasgrāmatā.
1.diena. Mācību gads jau beidzies, tomēr 17. jūnija rītā skolā ierodas nometnes dalībnieki- 25 skolēni un 3 jaunsargi. Skolēnu sejās lasāmas dažādas emocijas- pārliecība par saviem spēkiem, nedrošība, ieinteresētība un vēlme darboties, savukārt jaunsargi ir pašpārliecināti un nosvērti, un skolēni viņus vēro ar bijību un cieņu.
Pirmajā dienā notiek savstarpēja iepazīšanās, skolēni tiek dalīti 3 nodaļās, katrai no tām ir savs nosaukums un vadītājs- jaunsargs. Katra dalībnieka pārkāpums vai pozitīva darbība ietekmē arī visu nodaļu.
Dienas laikā tiek spēlētas sporta spēles, apgūta ierindas mācība. Lielu iespaidu atstāj vakara ugunskurs, pie kura, dzerot tēju, tiek pārrunāti aizvadītās dienas notikumi. Lūk, jaunsarga Airikas iespaidi: „Man bija grūti pierast pie uzrunas „jūs”, jo man ir tikai 15 gadu, esmu pārsteigta, ka bērni un jaunieši ir tik pieklājīgi.”
2.diena. Rīts sākās ar mundrajām jaunsargu balsīm, kas, aicinot skolēnus celties, atbalsojās skolas gaiteņos.
Par spīti rasinošajam lietum nometnes dalībnieki devās uz atpūtas bāzi „Valguma pasaule”, kur izbaudīja aizraujošas pastaigas labirintā, Baskāju un Dabas takā. Visspilgtākos iespaidus Baskāju takā skolēniem sagādāja māla vanniņas, kā arī posms ar stikla bumbiņām. Visus pārsteidza nometnes dalībniece Aleksandra, kura kā tauriņš pārlidoja asos akmeņus vienā no takas posmiem. Valguma pasaulē bija iespēja izvizināties ar laivām pa Valguma ezeru.
Tad skolēni devās uz Dabas taku, nometnes dalībnieki parādīja, ka ir izpalīdzīgi un līdzjūtīgi, jo sniedza atbalstu 3 citas skolas skolēniem, kuri bija aizmaldījušies. Stāsta skolotāja Laimdota: „ Esmu ļoti priecīga par jauniešu rīcību un iniciatīvas izrādīšanu, palīdzot šiem skolēniem nokļūt pie savas grupas. Nometnes dalībnieku rīcība liecina par labu audzināšanu un līdzatbildības izjūtu.”
Atgriežoties skolā, skolēnus gaidīja prāta spēļu pārbaudījums. Visi bija atraktīvi un atjautīgi, mēmais šovs noslēgumā izdevās lielisks. Vakara turpinājumā bija karaoke. Domājams, ka arī ķemerniekiem šis dziesmu vakars sagādāja pozitīvus iespaidus.
3.diena. Rīts sākās kā parasti ar jaunsargu saucieniem un rīta rosmi. Dienas plānā bija pārgājiens uz Kaņiera ezeru gides, Ķemeru Nacionālā parka vadošās speciālistes Agneses Balandinas pavadībā. No Melnezera pa meža taciņām skolēni braši soļoja uz galamērķi. Lai pārgājiens neliktos tik vienmuļš, Agnese jauniešiem stāstīja par šīs apkārtnes augiem un dzīvniekiem, kā arī par Vecslocenes upi.
Nonākot pie Kaņiera ezera, visi ar nepacietību gaidīja laivu braucienu. Laika apstākļi bija mums labvēlīgi– spīdēja saule, to brīžiem aizsedza mākoņi, bet lietus nelija. Airēt varēja visi, kas gribēja – gan mazi, gan lieli. Citi tikmēr varēja pētīt apkārtni, piemēram, vērot jaunu gulbju ģimenīti – vecākus ar mazuļiem. Divās laivās saplīsa airis, bet tas jauniešus neatturēja, kopīgiem spēkiem visi tika krastā.
Pēc fiziskajām aktivitātēm bija jāatgūst spēki – skolēni paši cepa desiņas un kartupeļus. Kad enerģija bija atjaunota, pārgājiens turpinājās pa pontonu laipām līdz skatu tornim un tad jau atpakaļ uz skolu. Nometnes dalībnieks Francis dienasgrāmatā raksta: „Es laivu brauciena laikā no ūdens izglābu spāri. Atpakaļceļš man likās grūtāks, bet tomēr bija interesanti un jautri.”
4.diena. Rīta rosme pēc pamošanās jauniešiem jau bija ierasta. Pirms došanās pārgājienā tā ir īpaši nozīmīga.
Kamēr nometnes dalībnieki veica garo pārgājienu no Ķemeriem uz jūru, seržants Juris Grīslītis ar saviem palīgiem – vēl citiem jaunsargiem – gatavoja militārās stafetes, uzdevumus un spēles.
Skolēniem vislabāk patika stafete, kurā katram bija jāuzliek galvā ķivere, jāuzvelk apmēram 7 kg smaga bruņu veste, tad jānes munīcijas kaste (parasti tā sver 14 kg, stafetē tā bija piebērta ar smiltīm un svars bija mazāks), kā arī vienreizējas lietošanas prettanku ierocis ar aptuveno savaru 7 kg.
Pēc tam skolēni piedalījās militārajās spēlēs, kuras turpinājās arī pēc pusdienām, bet jau skolas stadionā. Seržants ar palīgiem bija sagatavojis tādas aktivitātes, kas jauniešiem nodarbināja gan ķermeni, gan prātu. Jaunsargs Airika atzina, ka esot bijis ļoti interesanti vērot jauniešus un bērnus dažādās disciplīnās, kā viņi tiek galā ar uzdevumiem un kādas idejas un risinājumi rodas, veicot trasi.
Jauniešiem bija iespēja šaut ar gaiseni – daudziem tā bija pirmā pieredze, taču šī prasme tika apgūta ātri, un drīz vien tie, kas šāva pirmo reizi, varēja konkurēt ar jau pieredzējušiem dalībniekiem. Roberts rakstīja: „Šī diena bija visinteresantākā!”.
Dienas noslēgumā visi devās uz vakara trasi Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Spilgtākie momenti, ko skolēni atceras – pazudušo jaunsargu meklēšana (jau krēsloja, un jaunsargi savās formās bija uzkāpuši kokos, viņus bija ļoti grūti pamanīt). Meklēšanas procesā nometnes dalībniekus nesagatavotus pārsteidza trokšņbumbas. „Diena bija izdevusies” – tāds bija kopsavilkums pēc nometnes dalībnieku vakara jundas skolas sporta zālē.
5.diena. Pēc brokastīm visi dalībnieki kāpa autobusā, lai dotos tālā ceļā uz Ozolkalnu, kur bija paredzētas aktivitātes piedzīvojumu parkā „Supervāvere” – kokos izveidoti virvju ceļi ar trīs grūtības pakāpēm- bērnu, fitnesa un piedzīvojumu; virvju ceļu augstums virs zemes ir sākot no 0,2 m līdz pat 16 m. Dažādi šķēršļi, kuru pārvarēšanai nepietiek tikai ar fizisko spēku, nepieciešama arī veiklība un uzdrīkstēšanās, kā arī bezbailība un draugu atbalsts.
Daudzi nometnes dalībnieki veica visas trases, tā pierādot patiesu drosmi un izveicību. Viens no piedzīvojumu trases posmiem bija nobrauciens pa trosi 250 m garumā. Superasas izjūtas varēja izbaudīt dalībnieki, kas gāja pa fitnesa un piedzīvojumu trasi – tās abas beidzās ar brīvo kritienu.
Jaunsargam Markusam ir ļoti bail no augstuma, taču biedru Airikas un Daniela iedrošināts arī viņš devās piedzīvojumu trasē. Finišā Markuss priecīgs pavēstīja : „Beidzot es pārvarēju bailes no augstuma!”
Skolotāja Ludmila, vērojot skolēnus, priecājās un novērtēja nometnes dalībnieku disciplinētību. Tā tika ievērota visā nometnes laikā, taču šajā dienā bija īpaši nozīmīga.
Atgriežoties skolā, šķita, ka dienas piedzīvojumi jau ir galā, taču ne! No dušas garaiņiem skolā ieslēdzās ugunsdzēsības trauksme. Skolēni ātri un operatīvi sapulcējās lejā, gaitenī bija iznākuši arī daži putu kreklos tērptie jaunieši no dušām. Skolotājas uzlavēja jauniešus par pareizu un ātru rīcību (drošības instruktāža nebija tikai tukši vārdi).
Vakara noslēgumā katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko- filmas skatīšanos, galda spēļu spēlēšanu vai grāmatu lasīšanu. Un tad jau pienāca laiks doties pie miera.
Skolotājas ar jaunsargiem tikmēr uzsāka gatavošanos nākamajai-nometnes noslēguma dienai, tomēr pulksten 1.00 naktī tika nolemts jauniešus pārsteigt ar nakts trauksmi. Jaunsargi ar savām skanīgajām balsīm, saucot: „Ceļamies! Trauksme! Ātri!” pamodināja jauniešus no miega. Pirmās gaitenī ierindā ieradās meitenes. Viena no viņām skrienot jautāja: „Kur deg? Kur jāskrien?” Puiši nebija tik žigli, viens, reaģējot uz trauksmes saucieniem, nometās balstā guļus un „pumpējās”, pēc tam ielīda guļammaisā un turpināja gulēt, līdz viņu izdevās piecelt. Kad dalībnieki bija sapulcējušies, vajadzēja pārliecināties, vai visi ieradušies. Bija 25!
Šī diena beidzot bija galā!
6.diena. Rīta rosmes un brokastu laikā daži skolēni mēģināja noskaidrot, kāpēc naktī bija trauksme, bet vadītāji un jaunsargi teica, ka nekādas trauksmes neesot bijis – visi gulējuši. Beigās daži skolēni nodomāja, ka tas bijis vienādi dīvains sapnis.
Dienas gaitā skolēni veidoja prezentācijas un uzstāšanās, lai varētu pastāstīt vecākiem, ar ko visas 6 nometnes dienas ir nodarbojušies. Skolotājiem, vērojot jauniešus un bērnus, tapa skaidrs, ka ne lietus, ne saldumu trūkums nebija traucēklis pozitīvām emocijām, saliedētībai un draudzībai, kas veidojās, veicot dažādus uzdevumus un dodoties pārgājienos.
Skolēnu prezentācijās bija interesanti secinājumi par piedzīvoto, piemēram, pamatojoties uz novērojumiem, tika rakstītas parunas, sakāmvārdi un ticējumi. Lūk, daži no tiem:
- Laimīgākie un mundrākie ir tie, kas aizmieg pirmie.
- Ja jaunsargiem ir daudz enerģijas, tad pārējiem tās vairs nebūs.
- Jo vairāk sportosi, jo vairāk ēdīsi.
- Jo dalībnieka vārdu krājums ir bagātāks, jo lielāka iespēja, ka viņš tiks sodīts par izrunāšanos.
Pirmssvētku noskaņās skolēni sacerēja arī paši savas līgo dziesmas.
„Jauni sargi braši sargi, līgo, līgo,
Ķemeros(i) sanākuši, līgo.
Te tie skrēja, te tie lēca līgo, līgo,
Mūs' jauniešus izdresēja, līgo.”
Vairumam nometnes dalībnieku nozīmīgi likās, ka viņi ir apguvuši prasmi uz jautājumiem atbildēt militārā veidā (nevis „jā”, bet „tieši tā” un nevis „nē”, bet „nebūt nē”,). Tādu runas manieri skolēni saglabāja arī sarunās ar vecākiem pēc nometnes noslēguma.
Visi skolēni bija gatavi nākamajā gadā atgriezties šajā nometnē – pārguruši, bez saldumiem, sāpošām kājām, tomēr apmierināti un pateicīgi organizatoriem un vadītājiem, jaunsargiem par paveikto un ieguldīto darbu nometnes tapšanā un norisē.
Bija grūti, bet sāpes un nogurums pāriet, atmiņā paliek pozitīvas emocijas un atmiņas. Kas piedzīvo šo nometni, tas ir tikai ieguvējs!
Adrija Muša
Laimdota Roze
Ludmila Grečaņika,
Ķemeru vidusskolas skolotāji