RJC JD 1. novada nodaļas 501. Jelgavas jaunsargu vienības jaunsargu labais darbiņš un pozitīvās emocijas

Tāpat kā katram stāstam ir sava vēsture, arī mūsu stāstam par sakopšanas talku ir sava vēsture. Mēs, Jelgavas jaunsargi, vēlamies Jūs ar to iepazīstināt un padalīties savos labajos darbos!

Jelgavas jaunsargu vienībai mācību gada laikā nav patstāvīgas vietas, kur attīstīt jauniešiem fizisko sagatavotību. Tā kā mūsu instruktore, kaprāle Daina Kleinberga, ir liels entuziasts ar milzīgi interesantu izdomu, viņa mums atrada labu vietu, netālu no mūsu bāzes vietas, kur mēs varam sevi pilnveidot fiziskajā sagatavotībā. Tas ir Miezītes dīķis, tur mēs vismaz vienu reizi mēnesī skrienam krosiņu un pārbaudām savas fiziskās spējas. Šeit bieži arī atpūšas Jelgavas pilsētas iedzīvotāji, tā kā teritorija nav labiekārtota un pilsētnieki ir slinki un cūcīgi, tie aiz sevis atstāj kaudzi mēslu. Tā nu mūsu instruktorei radās šī jaukā doma, izvēlēties Miezītes dīķi par Vislatvijas talkošanas vietu.

Instruktore, lūdzu, pastāstiet kā Jūs pieteicāt jaunu talkošanas vietu: „Kā jau Jūs paši minējāt, Miezītes dīķa pieguļošā zaļā zona ir ļoti piemēslota, man ļoti nepatika, ka skrienot mums pa kājām maisījās visādi atkritumi, pudeles, stikli un sadzīves draza. Jūtos nelāgi, katru reizi gribās pacelt tos netīrumus un izmest, bet ja to darītu, tad man nesanāktu laiku strādāt ar Jums, izdomāt un rādīt Jums vingrinājumus pēc krosiņa. Tad nu mana vīzija bija šīs vietas sakopšana. Sameklēju mājas lapā (www.talkas.lv ), kur var pieteikt un apskatīt talkošanas vietas. To darīju mēnesi pirms atļautā laika, biju jau ierakstījusi mēneša darba plānā, kaut gan vēl īsti nezināju, vai Zemgales EKO centrs mūs atbalstīs. Ja piesaka oficiālo talkošanas vietu, tad talciniekiem tiek piešķirti darba cimdi un īpašie maisi. Tā nu es veselu mēnesi vaktēju, kad tad īsti varēs pieteikt jaunu talkošanas vietu. Un es to sagaidīju! Un tālākai darbībai var piemērot teicienu „gribēju kā labāk, bet sanāca kā vienmēr”! Piesakot jaunu talkošanas vietu, Zemgales EKO centrs mani iecēla par talkošanas vietas atbildīgo, līdz ar to mana atbildības nasta dubultojās. Talkošanas mājas lapā bija rakstīts, ka, ja talka nenotiek 30. aprīlī (tas ir oficiālais datums), tad talkotājiem nepienākas ne cimdi, ne maisi, nedz arī atkritumu izvešana. Biju nobažījusies, jo mēs bijām izlēmuši talkot 29. aprīlī. Šis datums tika izvēlēts, jo noteiktajā datumā, 30. aprīlī, daudzi jaunieši piedalās sakopšanas talkā kopā ar ģimenēm, draugiem un radiem. Tad viņiem nāktos attālināties no savas ģimenes tradīcijām un es to negribēju. Man ir svarīgi, lai jaunieši pavada laiku arī kopā ar savām ģimenēm, jo ģimenes kopīgie pasākumi stiprinu ģimeniskās saites, audzina jauniešos pienākumu, gan pret ģimene, gan pret valsti. Šo visu izstāstot Zemgales EKO centrā, man atļāva rīkot talku dienu iepriekš noteiktajam datumam un mums piešķīra darba cimdus, dzeltenos maisus un apsolīja plkst. 15.00, pēc talkošanas, izvest atkritumus. Un tā tas arī notika!

Tagad mūsu pilsētā ir par vienu atpūtas vietu sakoptāks.
Un pats lielākais ieguvums no tā ir jauniešiem, jo pēc katras sakopšanas talkas viņi ar vien vairāk un vairāk izprot un atbalsta domu un darbību par tīru apkārtējo vidi. Viņi domā zaļāk. Un paši vairs nepiesārņo apkārtni. Un tas ir pozitīvi! ”

Sakiet, lūdzu, Jaunsargi, kādas ir Jūsu emocijas par sakopšanas talku:

- „Pozitīvas! (šis izskanēja vienbalsīgi). Pēc labi padarīta darba, instruktore bija noorganizējusi arī mums pikniku, kurā mēs pārrunājām mūsu padarīto darbiņu un nākotnes plānus! (Daudzu jauniešu viedokļi sakrita);
- Bija patīkami, kad Jelgavas iedzīvotāji gāja garām un mūs slavēja, par to, ka esam lieli malači! (Juris);
- Tas bija forši, jo kopā ar mums bija atnākuši talkot arī daži vietējie iedzīvotāji! (Ilze);
- Man personīgi tas viss ļoti patika jo varēja padarīt ko kopā ar savu vienību, pavadīt dienu svaigā gaisā. (Raitis);
- Bija jautri, vismaz kaut ko lietderīgu izdarījām (Roberts);
- Talka visnotaļ nebija garlaicīga un, protams, ir gandarījums, ka esam kaut ko paveikuši Latvijas labā. (Juris);
- Man patikās, ka kopīgi mēs varam paveikt visu-Latviju pa vienu kriksīti padarīt tīrāku. (Dairis);
- Talka bija forša, visi kopīgi strādājām. (Raitis)

Instruktore, vai Jums ir vēl, kas piebilstams?: „Protams, vēlos Jums, Jaunsargiem pateikt paldies par Jūsu atbalstu manās idejās, par dalību talkās, jo tās mums nav vienu reizi gadā. Mēs ik gadu talkojam arī pie savvaļas zirgiem. Vēl sirsnīgs paldies jāsaka Jūsu vecākiem, ka viņi atbalsta un palīdz izdzīvot jaunsargu ikdienas dzīvi. Paldies viņiem par to, ka citreiz piedalās arī paši mūsu rīkotajos pasākumos. Paldies jāsaka arī skolu skolotājiem, kas izprot un atbalsta Jaunsardzi. Milzīgs paldies jāsaka Zemessardzes 52. kājnieku bataljona profesionālajiem karavīriem, kas ļauj mums, Jaunsardzei, justies kā viņu dzīves neatņemamai sastāvdaļai, kas ļauj mums justies vajadzīgiem un atbalsta mūs! Un nobeigumā vēlos teikt, katrs mūsu kopīgais pasākums ir varens piedzīvojums, kas paliks atmiņā un no kura katrs no Jums aiznesīs līdzi pozitīvās emocijas, zināšanas un iemaņas, kas noderēs Jums tālākajai dzīvei! Lai mums vis iecerētais izdodas! ”
Šī neparastā atsaites forma radās tāpēc, ka mēs, Jelgavas jaunsargi, gribējām izveidot īsfilmiņu, lai iemūžinātu un parādītu arī pārējiem vienu no saviem veiktajiem labajiem darbiņiem. Bet tā kā mums nebija iespējas aizņemties videokameru, mēs izlīdzējāmies ar to, kas ir!

Informāciju sagatavoja:

RJC JD 1.novada nodaļas 501. Jelgavas jaunsargu vienības jaunsargi un jaunsargu instruktore D. Kleinberga (tālr. 26165859)