Nepadoties un turēties līdz mērķim!
Sestdien rīts iesākās ar komandu sadalīšanu. Pavisam kopumā bija 7 komandas, katrā komandā bija 4 līdz 5 cilvēki, tajā skaitā viens no vecākiem jaunsargiem. Kad visi bija sadalīti komandās, iesākās jaunsargu kandidātu apmācīšana tūrismā, virves kāpšanā, ar aizvērtām acīm bija jāsaliek triecienšautene AK- 4.
Pavisam bija 7 kontrolpunkti un 11 km gara distance. Katrā kontrolpunktā bija sava „odziņa”, kas nemaz jaunsargu kandidātiem neveicās tik labi. Kā piemēram, ievainoto pārnešana 3. konrolpuktā - bija doti divi koki un viens striķis, bija jāsasien tā, lai ievainoto varētu nogādāt līdz nepieciešam punktam, nesavainojot vēl vairāk. Tāpat bija jāpielieto un jāatceras zināšanas ar pakāpēm, Morzes kods un pareizu ugunskuru iekuršanu, lai pie tā paša ugunskura spētu paēst un doties tālāk garajā ceļā.
Kad visas komandas bija nonākušas patruļbāzē un veikušas savu lielo uzdevumu, viņus sagaidīja silta tēja un zupa, kas sasildīja organismu un deva jaunu enerģiju, lai varētu naktī uzsākt jaunus, trakus un neaizmirstamus piedzīvojumus.
Visu nakti notika dežūras pilnā sparā, kas jaunsargu kandidātiem deva īpaši daudz piedzīvojumus.
Nākošais rīts sākās ar rīta rosmi, tā spēja pamodināt visus jaunsargu kandidātus. Pēdējā dienā notika mācības: tūrismā, virvju pārvarēšanā, ieroču salikšanā, izjaukšanā, ierindas mācībā, šaušanā pa mērķi un pareizu pozīciju ieņemšanu. Daudzi no uzdevumiem nebija no tiem vieglākiem, taču jaunsargu kandidāti veiksmīgi izpildīja uzdoto un ar prieku sagaidīja nākamos uzdevumus.
Pārgājiena noslēgumā instruktors Viesturs Zviedrs uzrunāja jaunsargus un kandidātus, instruktora palīgs stāstīja par to, kas sagādāja grūtības izpildīt uzdevumus kontrolpunktos. Un, protams, jaunsargu kandidāti, kas izturēja pārgājienu, deva svinīgo solījumu un ar lielu prieku iestājās Jaunsardzē.
410. vienības jaunsardzes Samanta Ramona stāsta, ka „Pārgājiens bija lielisks, man ļoti patika, nedaudz grūtības un mazu panikas lēkmi sagādāja tumsas iestāšanās un klīšana pa mežu, bet viss bija tā vērts, guvu ļoti daudz iemaņas, jaunus domubiedrus, dzīves atziņas un sapratu, ka saistīt dzīvi ar militāru dzīvesveidu ir lieliski. Dabā jutos kā mājās.” Samanta jaunsargu kandidātiem iesaka „turpināt iesākto un, ja kaut kas liekas grūts, tad Tu esi nonācis uz pareizā ceļa, galvenais to pārvarēt. Un kā instruktors teica: „Galvenais ir kustēties uz priekšu un nebaidīties””. Viņa arī dalās pieredzē, ka galvenais ir komandas biedrus uzmundrināt, teikt optimistiskus vārdus, saņemt spēkus, atbalstīt un uzklausīt vienam otru, „Kopā mēs esam spēks un kopā var izdarīt daudz. Galvenais ir nepadoties!”
Jaunsargu sarunās par pārgājienu izskanēja patiess un neviltots prieks, jo tas ir pirmais solis lielajā dzīvē. Lai cik traumas gūtas no šī pārgājiena, tas nozīmē, ka ar visu savu atdevi, ir spējuši darboties un cīnīties. Paskatoties uz mazajiem jaunsargiem, kam ķivere par lielu, ierocis rokā tas neliecina par to, ka šo visu nav spējīga paveikt, tieši otrādi, viņi būs mūsu valsts patrioti. Augsim Latvijai!
Laine Zauere,
410. Kuldīgas jaunsargu vienības jaunsardze.