Kazdangā radīta kāpšanas siena <a href="/RJC/Papildriki/Fotogalerija/2012/01/23012012.aspx" target="_blank"><img src="~/media/BE2CB0B7739C4AF7B13E828558EA6126.ashx"></a>

Kazdangā radīta kāpšanas siena

    Pateicoties RJC JD 1.novada nodaļas jaunsargu instruktora Kaspara Rudīša iniciatīvai, viņu pašu darbam un ar Aizputes novada Kazdangas pārvaldes atbalstu Kazdangā tapusi kāpšanas siena, kuru tagad ir iespējas izmantot arī jaunsargiem, tādejādi nostiprinot teorētiskajās un praktiskajās apmācībās pirms tam iegūtās zināšanas.

    Turpmāk šīs kāpšanas sienas regulāra auditorija būs arī jaunsargi. Vieniem tas ir veids kā atsvaidzināt ikdienas dzīvi, pilnveidot apmācības procesu un tas var būt kā adrenalīna avots mēģinot pārvarēt sevi un sasniegt kaut ko vēl vairāk.

Vēstures fakts par kāpšanas sienu -

    Pēdējos gadu simteņos kalni kļuvuši par vidi, kur var nodarboties ar dažādiem sporta veidiem augu gadu. 1786. gadā ārsts Mišels Pakārs un Alpu kalnu mednieks Žaks Balmā uzkāpa Monblānā un šo gadu visā pasaulē uzskata par alpīnisma dzimšanas gadu. Laikā, kad daudzas virsotnes bija jau pieveiktas, cilvēki sāka meklēt grūtākus ceļus uz tām, kas iekļāva sevī klinšu sienas, kuluārus u.t.t. Tā kā ar alpīnismu sāka nodarboties arvien vairāk cilvēku tiem, radās nepieciešamība apgūt iemaņas pirms doties uz „lielajiem” kalniem. Vienlaicīgi daži saprata, ka tiem patīk kāpt vietējās klintīs, jo tas bija interesanti, izaicinoši un jautri, un tuvu mājām. Tā radās klinšu kāpšana. Bet drīz pēc tam parādījās arī pirmās kāpšanas sienas (pagājušā gadsimta 60-ajos gados Lielbritānijā un Francijā). Tās bija vienkāršas un sastāvēja no ķieģeļu sienā iemūrētiem akmeņiem, kas izvirzījās ārpus ķieģeļu virsmas. Vienreiz uzbūvētās, tās saglabājušas savu izskatu pat līdz mūsdienām. 1983.gadā Francijā Grenoblē kāpēju grupa izveidoja pirmo mākslīgo aizķeri, kuru ar skrūves palīdzību nostiprināja pie sienas. Tām bija dažādas formas un tās varēja mainīt vietām, mainīt to orientāciju, kas pavēra neierobežotas iespējas maršrutu veidošanā uz kāpšanas sienām. Kopš tā laika sienu izgatavošanas tehnika ir spērusi milzu soļus. Ne velti no 1990.gada sacensības notiek tikai uz mākslīgā reljefa, jo tas nodrošina dabas aizsardzību, kontrolējamu vidi un drošību, sacensību objektivitāti un pieejamību skatītājiem un masu mēdijiem. Kāpšanas sienu rašanās nodrošināja iespēju attīstīt jaunus un efektīvus treniņu veidus, padarīja kāpšanu pieejamāku iesācējiem. Kāpšanās sienas var izveidot gandrīz visur – sākot ar dzīvokļiem, koridoriem un beidzot ar sporta zālēm un atpūtas centriem. Kāpšanas sienas ir interesanta alternatīva ierastajiem sporta un atpūtas veidiem kā basketbolam, slēpošanai utt., tās var radīt jaunu Everestu un Gaiziņu Latvijas relatīvi līdzenajā reljefā. Skolās tās var uzturēt piedzīvojuma garu pilnīgi kontrolējamā vidē un kāpšanai Latvijā jau ir sava vēsture.

Informāciju apkopoja un sagatavoja:

 • RJC JD 1. novada nodaļas vadītājs Dainis Karols (tālr. 26166064)

.