Kalnu vidusskolā uzsāk valsts aizsardzības mācības pilotprojektu

Šis rudens vairākām Latvijas skolām iezīmē ne tikai ierastā mācību gada sākumu, bet arī izmaiņas mācību programmā — pilotprojekta ietvaros te sākas valsts aizsardzības mācības apgūšana. Viena no šīm skolām ir Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskola, kas uz šo izaicinājumu gājusi apzināti un redz jaunajā pieredzē tikai pozitīvus ieguvumus.

Skolai jau uzkrāta pieredze
Kalnu vidusskolā valsts aizsardzības mācības (VAM) priekšmets diez vai būtu ieviests, ja ne skolas direktores Inetas Gangnusas un ilggadējā jaunsargu instruktora un tagad arī VAM pasniedzēja Ainara Lapas ieinteresētība un mērķtiecīgais darbs, kā arī labās iestrādes. Kalnu vidusskolai ir uzkrāta pamatīga pieredze šajā jomā jau kopš 1997. gada, tādēļ interese iesaistīties pilotprojektā ir tikai loģiska. «Mūsu instruktors apmeklēja dažādus kursus un mācības, kur runāja par šo jautājumu, tā tas nonāca arī līdz mums. Kad bija jāizlemj, vai pieteikties dalībai, mēs ilgi nedomājām — zinot, cik šī mācība ir svarīga gan mums kā skolai, gan valstij kopumā, piekritām šim izaicinājumam,» teic I. Gangnusa.

Šī gada pavasarī jau sākās pavisam konkrētas darbības. Jaunsardzes un informācijas centrs (JIC) potenciālajām pilotprojekta dalībniecēm bija izvirzījis četrus kritērijus — skolā jau bija jābūt valsts aizsardzības mācības iestrādēm un iepriekšējai pieredzei tās pasniegšanā, jābūt arī instruktoram ar atbilstošu izglītību, kā arī pietiekamam skolēnu skaitam 10. klasē, kur sākas VAM apguve. Tieši tāpat skolai jāspēj iekļaut valsts aizsardzības mācību kopējā mācību procesā.

Lielākais izaicinājums — skolēnu skaits
Viens no lielākajiem izaicinājumiem skolai bija tieši nepieciešamā audzēkņu skaita nodrošināšana, atzīst skolas direktore. Lai piesaistītu jauniešus, skola uzsāka plašu aģitēšanas darbu — notika izbraukumi uz skolām gan novadā, gan aiz tā robežām, tika sagatavotas reklāmas «Kurzemes radio» un interneta resursiem, izmantotas arī Jaunsardzes piedāvātās informācijas izplatīšanas iespējas. «Rezultātā 3. septembrī, kad uzsākām skolas gaitas, 10. klasē bija iestājušies 20 audzēkņi, kas lauku skolai ir labs rādītājs. 16 no tiem apgūs valsts aizsardzības mācību,» stāsta I. Gangnusa. «No otras puses, tu vari izgatavot, cik vien labu reklāmu spēj, taču tā nestrādās, ja nebūs tās ticības un pārliecības, kas iet no audzēkņa uz audzēkni, no ģimenes uz ģimeni un ir daudz spēcīgāka un ietekmējošāka. Tā mums ļoti palīdzēja arī krīzes brīdī, kad neviens nevarēja pateikt, vai Kalnu vidusskola vēl pastāvēs,» atzīst skolas direktore.

Līdztekus notikuši arī saimnieciskie darbi, lai sagatavotos valsts aizsardzības mācības projektam. Skolā vēl pirms diviem gadiem bijuši ieplānoti infrastruktūras sakārtošanas darbi, kur liela loma veltīta arī valsts aizsardzības mācības telpu sagatavošanai un iekārtošanai. Toreiz saistībā ar valstī uzsākto skolu reorganizāciju projektu apturēja. Tagad skola kopīgi ar vietējo pašvaldību pirms pilotprojekta uzsākšanas tomēr meklējusi iespējas uzlabot mācību vidi. Rezultātā VAM rīcībā tagad Kalnu vidusskolā ir vesels korpuss — viss pagrabstāvs, kurā izremontēta un atjaunota gan šautuve, gan ieroču istaba, mantu glabātava, nodarbību telpas un daudz kas cits. 

Mācībās palīdzēs metodiskais materiāls
Kalnu vidusskolā ir arī aktīva jaunsargu vienība. Jaunākajā grupā darbojas 25 skolēni, bet vidusskolas grupā — 30—40. «Ir bijušas pat 48 skolēnu lielas grupas,» stāsta jaunsargu instruktors Ainars Lapa. Pašlaik no visiem vidusskolēniem ap 75% darbojas Jaunsardzē un apgūst valsts aizsardzības mācību.

Šogad VAM programmai ir sagatavots pamatīgs mācību materiāls. «Var redzēt, ka šeit ir ieguldīts milzīgs darbs. Visādā ziņā nekas tamlīdzīgs līdz šim instruktoru rīcībā nav bijis. Balstoties uz šī materiāla, šķiet, nodarbību varētu novadīt pat cilvēks bez priekšzināšanām.» Katrā ziņā šie mācību materiāli nodrošinās to, ka visās skolās, visās jaunsargu vienībās zināšanas tiks pasniegtas vienādā līmenī un formā. «Protams, katram instruktoram ir savas darba metodes, taču pamati visiem būs vienādi,» atzīst A. Lapa.

Atbildība, priekšrocības un privilēģijas
Izvēle saviem audzēkņiem piedāvāt valsts aizsardzības mācību dod daudzas priekšrocības gan skolai, gan audzēkņiem. Skolai tā ir iespēja piesaistīt skolēnus un finansējumu, kas nāk līdzi audzēkņiem no citiem novadiem. «Būtībā mūsu auditorija ir jaunieši no visas Kurzemes, kurus interesē VAM,» teic Ineta Gangnusa.  Valsts aizsardzības mācība ir labs pirmais solis ceļā uz militāro karjeru — Kalnu vidusskolas audzēkņi VAM eksāmenu kārto atbilstoši augstākā līmeņa prasībām. Papildu priekšrocības šīs programmas apguve dod arī jauniešiem, kuri pēc skolas domā stāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. 

Vēl viens ieguvums skolai un arī pašiem audzēkņiem noteikti ir īpašā attieksme pret disciplīnu un patriotisko audzināšanu. «Šīm divām vērtībām mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību ne tikai valsts aizsardzības mācības nodarbību laikā, bet ik dienu. Mēs sekojam līdzi, kā tiek valkāta forma, kāda ir skolēnu stāja. Skolā ir vakara pārbaudes, rītarosme un citas aktivitātes. Vienmēr uzsveram — skolēni, kas apgūst valsts aizsardzības mācību, ir īpaši. Viņiem tiek izvirzītas augstākas prasības, bet ir arī savas privilēģijas — viņi regulāri piedalās dažādos pasākumos, dodas ekskursijās un pārgājienos, brauc arī uz ārzemēm. Viņi ir mūsu skolas vizītkarte,» atzīst Ainars Lapa.

Iespēja atrast pareizo dzīves ceļu
Kalnu vidusskola un valsts aizsardzības mācības programma sniedz iespēju arī daudziem jauniešiem, kuri dzīvē nav izdarījuši pareizo izvēli. «Pie mums nāk mācīties salīdzinoši daudz arī tā saukto nelabvēlīgo pusaudžu — brauc no visas apkārtnes, arī no Liepājas. Ir pat gadījumi, kad mums zvana un lūdz, vai nevaram konkrēto jaunieti uzņemt — tā viņam ir viena no labākajām iespējām sakārtot savu dzīvi,» teic A. Lapa.

Jaunieši jūt skolas atmosfēru, atbalstošo kolektīvu un rūpes, kas tiek veltītas katram skolēnam. «Mums ir bijuši arī tādi posmi, kad vienlaikus atnāk vairāki puiši ar problēmām. Tad ir svarīgi parādīt, ka tas mūsu «bars» ir labāks, ar spēcīgākām vērtībām un saturu nekā līdzšinējais. Mēs mēģinām iesaistīt viņus savās aktivitātēs visos iespējamos veidos; arī tad, kad viņiem šķiet, ka vairs nav spēka un nekam nav nozīmes. Tomēr pierunājam pamēģināt vēl vienu reizi — un bieži vien tas nostrādā. Pēc kāda gada viņi savu pagātni vairs neatceras. Protams, ne ar visiem tas izdodas, bet tādi pozitīvie stāsti dod spēku turpināt.» 

Paredz saspringtu darbu
Valsts aizsardzības mācības programma Kalnu vidusskolā startēja 17. septembrī. Lai gan skolai šajā jomā ir liela pieredze, īsta skaidrība par šo pilotprojektu būs tikai pēc laika, lēš instruktors. «Strādāsim un pakāpeniski darīsim arvien vairāk, lai paši saprastu, kā tas viss darbosies. Man arī pašam ir jāsaprot, kas mainās un kas jādara citādāk,» atzīst A. Lapa. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir valsts aizsardzības mācībai atvēlētā viena diena mēnesī. «Līdz ar to mācību grafiks tai dienai ir ļoti saspringts, informācijas būs ļoti daudz, un nodarbībām būs nopietni jāgatavojas. Domāju, ka tikai janvārī mēs varēsim skaidri pateikt, kas strādā un kas vēl jāpilnveido.»

Šajā VAM klasē daudzi jaunieši sāk apgūt šo programmu bez priekšzināšanām. «Katru gadu ir tādi, bet šogad no nulles šīs mācības sāks vairāk nekā puse klases. Tādēļ būtu labi, ja mums būtu vairāk laika savstarpējai pieredzes apmaiņai,» atzīst A. Lapa.

Jaunietis ar skaidru nākotnes vīziju
Markuss Lejnieks mācās Kalnu vidusskolas 12. klasē un līdz šim bijis viens no aktīvākajiem VAM programmā. Markuss nāk no Liepājas un jau iepriekš aktīvi darbojies Jaunsardzē. Ar skolas iesaistīšanos pilotprojektā viņš saista lielas cerības. «Tas ir foršs pasākums. Domāju, ka varēsim aizsardzības tēmai veltīt vairāk laika, būs vairāk iespēju aktīvi darboties, iet mežā un iemācīties vēl vairāk. Lai gan arī tagad mēs zinām diezgan daudz,» teic Markuss. 

Savu nākotni viņš saista ar aizsardzības jomu. «Domāju iet studēt uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju, nekas cits mani īstenībā arī neinteresē. Man patīk komandēt citus,» smaida Markuss. 

Plāni par attīstību un izaugsmi
Skolā tās audzēkņiem tiek organizēta arī autovadītāja teorētiskās sagatavotības apmācība, kā arī pirmās medicīniskās palīdzības kursi. Ineta Gangnusa Kalnu vidusskolu vada trešo gadu un uzver: «Mums ar Ainaru Lapu kopīgi plāni par skolas attīstību bija jau no manas pašas pirmās darba dienas šeit. Viens no plāniem bija plašāk attīstīt tieši medicīniskās apmācības jomu, klāt ņemot arī, piemēram, aprūpes pamatus. Ir ieceres padziļināti iet iekšā aizsardzības jomā, kur ir ļoti dažādas iespējas un plašs izvēļu klāsts.»

Domājams, ka daudz kas no jau sasniegtā nebūtu izdevies, ja Kalnu vidusskola nesaņemtu lielu atbalstu no Nīgrandes pagasta pārvaldes. «Ja mums kaut kur ir jānokļūst, tad mēs tur nokļūstam, jo pašvaldība vienmēr palīdzēs ar transportu. Un ne tikai ar transportu — tas pats attiecas arī uz nepieciešamo inventāru un ekipējumu. Piemēram, mums, aktīvi lietojot, ir padilušas laivas. Arī katliņi ir nolietoti. Ja mēs pamatojam savas vajadzības, tad saņemam nepieciešamo atbalstu,» saka instruktors. Taču vislielāko atbalstu nodrošina JIC — viss nepieciešamais ekipējums un formas tiks nodrošinātas no valsts pilnā apmērā. Protams, nevar aizmirst arī vietējos uzņēmējus, kas savu iespēju robežās sniedz atbalstu skolai. «Varbūt mums vēl nav viss, kas vajadzīgs valsts aizsardzības mācības programmā, bet tuvākajā laikā būs. Jau tagad pakāpeniski saņemam dažādas nepieciešamās lietas. Drīz man vajadzēs jaunas telpas, kur to visu izvietot, kā arī noliktavas pārzini, lai varētu visu uzskaitīt un pārzināt,» smaida A. Lapa. 

Piemērotākā vieta jaunsargiem un VAM
Ainars Lapa Kalnu vidusskolā strādā 12 gadus, taču darbs ar jaunsargiem viņam aizsācies jau 1996. gadā. «Dienot armijā, man kā rotas komandierim bija prasība — paralēli dienestam jāatrod laiks arī jaunsargiem.» Viņš strādājis vairākās nelielās skolās, bet 2004. gadā nonācis kaimiņos, Ezerē. «No turienes mani pārcēla uz Kalniem, un jāteic, ka sākumā man tas ļoti nepatika. Biju pieradis pie Ezeres, bet ar laiku viss mainījās. Pamazām sapratu, cik šī vieta īstenībā ir piemērota manam darbam — te ir nepieciešamā bāze, ir savas telpas un aprīkojums — tikai jāstrādā.»

Diez vai vēl kādai skolai Latvijā valsts aizsardzības mācības aktivitātēm pieejams vesels korpuss, taču Kalnos tā ir — skolas mērķis bijis visu šo projektu organizēt vienoti un kompakti. Papildu priekšrocība ir apkārtējā teritorija. «Es varu doties ārā no skolas un uzreiz darboties — aiz ēkām mēs apgūstam lauka kaujas iemaņas, tepat arī mācāmies stacionāro topogrāfiju, ir arī savs ierindas mācības laukums. Ja paejam nedaudz tālāk, tad, kā jau vēsta pats mūsu vietas nosaukums, mēs nonākam kalnainākā apvidū, kur varam nodarboties ar fiziskās sagatavotības pilnveidošanu. Tas viss ļoti ietaupa laiku,» teic A. Lapa.

Kaimiņu būšana ar Lietuvu
Kalnu vidusskola atrodas pavisam netālu no Lietuvas. «Bieži vien mēs ņemamies savās nodarbībās, un turpat blakus staigā Lietuvas robežsargi. Citreiz nakts pārgājienā jāsauc savi kaimiņvalstī ieklīdušie puiši atpakaļ,» stāsta A. Lapa.

Skolai šīs teritoriālās tuvības dēļ izveidojusies laba sadarbība ar Marijas Pečkauskaites Židiku ģimnāziju. «Mūsu saikne lielākoties veidojas ar dažādu vēsturisku un patriotisku pasākumu starpniecību. Piemēram, septembrī atkal tiksimies Baltu vienības dienā. Veidojam arī kopīgus projektus, aktuālākie ir vērsti uz pārrobežu uzņēmējdarbības attīstīšanu,» stāsta Ineta Gangnusa.

Abu valstu jaunieši mēdz arī piedalīties kaimiņu rīkotajās nometnēs. Lietuvas prakse gan ir nedaudz atšķirīga — viņu nometnes parasti ir diezgan garas, vismaz nedēļu ilgas. Jebkurā gadījumā — šī sadarbība ļauj salīdzināt prasmes un apgūt jaunas lietas. «Ja tā skatās, mūsu darbībā ir vieni vienīgi ieguvumi. Protams, viss nāk caur smagu darbu,» atzīst instruktors Ainars Lapa.