Jaunsargu pašpārvaldes vadītājs R. Gagunovs uzvar konkursā "Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā"

Piektdien, 13. novembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis apbalvoja konkursa "Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā" uzvarētājus, kuri rakstiskas esejas vai video veidā piedāvāja savu versiju Valsts prezidenta 18. novembra uzrunai. 

Vairāk nekā 200 pretendentu lielā konkurencē konkursa žūrija izvēlēja četrus uzvarētājus: Rīgas 19.vidusskolas 11. klases skolnieks Romāns Gagunovs,

Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā vidusskolas skolniece Renāte Grudule, Jaunpiebalgas vidusskolas 11. klases skolniece Amanda Zariņa un Ogres sākumskolas 5. klases skolniece Patrīcija Lagzdiņa. 

Konkursa uzvarētāji kopā ar Valsts prezidentu 18. novembrī valsts svētku koncertā teiks savu uzrunu visai Latvijai.

Konkursā tika izvēlēts arī labākais video materiāls, kura autorus - Jelgavas 4. vidusskolas skolnieku Mārtiņu Tomsonu un Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieci Emīliju Kolču - Valsts prezidents personīgi ielūdza apmeklēt 18. novembra svētku koncertu. 

Radošos darbus vērtēja Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore, Dr.sc.pol. Daina Bāra, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas docents, Dr.sc.pol Ivars Ijabs, Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes docente, Dr.sc.pol. Ieva Bērziņa un Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta vadītājs Oskars Volfs.

Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai 97. dzimšanas dienā

Šodien mēs ar lepnumu varam teikt, ka dzīvojam brīvā un attīstītā zemē - Latvijā, kurā katrs var justies drošs un lepns par savu zemi. Bet kāds tad bija ceļš uz brīvību? Tas nebūt nebija viegls. Mēs visi zinām, ka brīvību neviens mums neuzdāvināja, mēs to izcīnījām ar asinīm.

Tālajā 1915.gādā cilvēkos radās doma par brīvu Latviju - valsti, kurā katrs justos drošs un laimīgs. Patriotisma pilni cilvēki stājās Latviešu strēlnieku bataljonos. Šogad, 1.augustā, ar plašu vērienu mēs svinējām simtgadi, kopš šiem notikumiem. Trīs gadus pēc, 1918.gada 18.novembrī, Latvijas Nacionālajā teātrī tiek pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Sākās jauns posms vēsturē, kuru veidot sāka paši latvieši. Taču jau pēc gada jaunās valsts brīvība tiek apdraudēta. Bermonta karaspēks dodas uz Rīgu. To aizsargāt devās jauni un veci, puiši un meitenes, kuri iespējams vēl neapzinājās notiekošo, taču viņus vadīja pārliecība - doma par nākotni, viņi zināja, ka tikai pašu spēkiem spēs nosargāt tik ilgi gaidīto brīvību. Un viņiem tas izdevās. Šodien mēs godinām šos varoņus un paļaujamies uz mūsdienu aizstāvjiem - karavīriem, kurus tāpat kā toreiz vada nevis pavēles, bet gan mīlestība pret tēvzemi - Latviju.

2004.gadā Latvija iestājās ES un NATO. Iestāšanās šajās organizācijās bija viens no svarīgākajiem lēmumiem Latvijas vēsturē. Latviešu karavīru profesionalitāti augstu novērtē mūsu sabiedrotie. Tieši šī iemesla dēļ ir jāturpina pildīt mūsu apņemšanās ar katru gadu novirzot arvien lielākus līdzekļus aizsardzības budžetā un jau 2020.gadā sasniedzot 2% no IKP. Kurš gan cits, ja ne mūsu karavīri būs tie, kuri nepieciešamības gadījumā aizsargās mūsu dzimteni - Latviju - no naidīgi noskaņotā ienaidnieka.

Viens no svarīgākajiem notikumiem šajā gadā - pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Mēs pierādījām, ka spējam tikt galā ar sev uzticētiem pienākumiem un ar visaugstāko atbildības sajūtu tos izpildījām. Prezidentūras laikā tika veltītas lielas pūles, lai radītu un veicinātu maksimāli labvēlīgus apstākļus ES sociālekonomiskajai attīstībai. Tika veicināta drošības, ekonomiskā un sociālā stabilitāte ES un tās kaimiņu reģionos un plašākā pasaulē. Mēs varam lepoties ar saviem panākumiem.

Nevar neatzīmēt ne mazāk svarīgu notikumu – XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Tie ir lielākie, nozīmīgākie un senākie skolu jaunatnes tautas mākslas kolektīvu svētki Latvijā, vienlaicīgi kalpojot par potenciālo dalībnieku sastāva veidotāju Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Latvija visos savos vēsturiskajos notikumos ir bijusi dziedoša un skanīga tauta. Šo tradīciju turpina pārmantot arī jaunā paaudze, kura dziedot un dejojot apliecina savu patriotismu un mīlestību pret mūsu Latviju. Latviešu dziesmas ikdienu skan gan tuvās, gan tālās zemēs. Neskatoties uz to, ka daudzi latvieši joprojām atrodas un dzīvo citās zemēs, dziesma vienmēr vienoja un vienos mūsu tautu, neskatoties uz to, kurā pasaules malā mēs atrastos.

Citējot Raini :” Kas zina, ko grib – spēj, ko grib”. Latvju tauta laikmeta griežos vienmēr zināja, ko grib – brīvību. Mūsu senči mums sagādāja šo brīvību. Mūsu šī brīža un nākotnes pats svarīgākais uzdevums ir darīt visu, lai nevienam nerastos pat mazākā vēlēšanās atņemt mums šo brīvību. Mūsu sportisti, mākslinieki, mūziķi, zinātnieki un arī politiķi nes Latvijas vārdu plašajā pasaulē. Mēs esam konkurentspējīga valsts un mums nav mazvērtības kompleksu. Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, kad pasaulē norit visdažādākie notikumi, mēs nedrīkstam stāvēt malā. Strādāsim visi kopā tā, lai mums pašiem būtu prieks un lepnums par sevis paveikto! Darīsim visu, lai svinot Latvijas simtgadi, 2018.gadā, mēs būtu patiesi lepni un gandarīti par paveikto!

Sirsnīgi sveicu visus Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadienā. Lai Dievs, svētī Latviju!

Romāns Gagunovs                                                                       

2015. gada novembrī

Papildu informācija:

- Apbalvo konkursa "Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā" uzvarētājus : http://president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=23580
- Noskaidroti konkursa „Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā” laureāti:  http://president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=23545
- Aicina skolēnus konkursā veidot uzrunu Latvijas dzimšanas dienā: http://president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=23485 

Informāciju sagatavojusi:
Vineta Žilinska,
Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra
sabiedrisko attiecību speciāliste.
Tālrunis +371 67335389.
E-pasts: vineta.zilinska@rjc.gov.lv