Jaunsargu pašpārvaldes seminārs un 4. Jaunsardzes konference

Kādā saulainā rudens dienā 15 jaunsargi devās uz jaunsargu pašpārvaldes semināru Siguldā, kas norisinājās no 22. līdz 24. oktobrim. Semināra galvenais uzdevums bija sagatavot pašpārvaldes dalībniekus 4. Jaunsardzes konferencei, kura norisināsies no 4. līdz 5. decembrim Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Jaunsargu pašpārvalde ir neatkarīga, demokrātiska un sabiedriska Jaunsardzes kustības jaunsargu pašpārvaldes forma. Pašpārvalde aizstāv un pārstāv jaunsargu intereses, veicina sabiedriskās dzīves veidošanos un mācību procesa efektivitāti. Jaunsargi tajā ņem brīvprātīgu dalību. Tajā darbojas 15 jaunsargi no visiem trim Latvijas reģioniem. Par pašpārvaldes darbu pašreiz ir atbildīgs tās vadītājs Romāns Gagunovs. Tā dalās divās daļās — viena skata kultūras un sabiedrisko attiecību, bet otra izglītības un juridiskos jautājumus. Katru pašpārvaldes dalībnieku ievēlē uz diviem gadiem. 

Divas reizes gadā pašpārvaldes dalībnieki satiekas seminārā, lai izrunātu jautājumus, kas svarīgi Jaunsardzes attīstībai. Šī bija viena no tām reizēm, kad visi kopā satikāmies, lai plānotu liela mēroga pasākumu —

4. Jaunsardzes konferenci. Paredzēts, ka tajā piedalīsies aptuveni 100 vienību kontaktpersonu no visām Latvijas jaunsargu vienībām, kā arī Jaunsardzes reportieri, protams, arī visi trīs novadu nodaļu vadītāji. Kopumā uz šo pasākumu ieradīsies ap 150 cilvēku. Semināra laikā katram pašpārvaldes dalībniekam tika sadalīti pienākumi un līdz konferencei darāmie darbi. Kad tas tika izdarīts, bija pienācis laiks diskusijām. Kopīgi apspriedām un izanalizējām līdz šim paveikto. Protams, tika pārrunāti turpmākie nozīmīgākie jaunsargu pašpārvaldes pasākumi.  

Lai plašāk uzzinātu par jaunsargu pašpārvaldes darbu, izvaicāju tās vadītāju Romānu Gagunovu. 

— Kādi ir jaunsargu pašpārvaldes vadītāja galvenie pienākumi un uzdevumi?

— Ir stingri noteikti pienākumi, kas ir ietverti jaunsargu pašpārvaldes nolikumā, bet ir arī uzdevumi, kurus jaunsargu pašpārvaldes vadītājs veic, būdams amatā. Taču galvenie uzdevumi noteikti ir aizstāvēt pašpārvaldes intereses un viedokli, reprezentēt tās darbu un veicināt sadarbību ar citām jauniešu organizācijām. Kā piemēru varu minēt mūsu pašreizējo sadarbību ar Rīgas skolēnu domi. Protams, nedrīkst aizmirst pašpārvaldes darba plānošanu, plāna izskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī piedalīšanos sanāksmēs ar Jaunsardzes departamentu. Šie ir galvenie pienākumi, kas ir jāveic jaunsargu pašpārvaldes vadītājam. 

— Kāds bija jūsu ceļš līdz jaunsargu pašpārvaldes vadītāja amatam?

— Savu dalību Jaunsardzē uzsāku Rīgas 109. jaunsargu vienībā, kurā darbojos vēl tagad. Pirmo reizi par pašpārvaldi es uzzināju Jaunsardzes 20 gadu jubilejā. Pēc neilga laika tika izsludināts paziņojums, ka tiek veidota jauna pašpārvalde. Aizsūtīju savu pieteikumu, un tā arī tiku uzņemts pašpārvaldē. Notika vēlēšanas, kurās kandidēju uz vadītāja vietu, taču pēc balsojuma kļuvu par vadītāja vietnieku izglītības un juridiskajos jautājumos. Pusgadu darbojos kā vietnieks, un pēc nākamajām vēlēšanām mani iecēla par pašpārvaldes vadītāju. 

— Ja kāds jautātu: «Ko jums kā cilvēkam dod dalība jaunsargu pašpārvaldē?» — ko jūs atbildētu?

— Pirmais, ko es noteiktu uzsvērtu, būtu iegūtā pieredze un zināšanas, kuras lielākoties noderēs arī turpmākajā darbā. Var iemācīties uzstāties lielas auditorijas priekšā, kas ļoti daudziem jauniešiem un ne tikai jauniešiem sagādā problēmas. Ir iespēja apgūt lietišķo saraksti, to, kā pareizi rakstīt e-pastus. Tā ir lieliska izdevība veidot komunikāciju jauniešu starpā. Turklāt ne visiem jaunsargiem ir iespējams diskutēt ar Jaunsardzes departamenta direktoru Ansi Strazdiņu vai tikties ar aizsardzības ministru. Tā ir iespēja, kas būtu jāizmanto jebkuram jaunsargam, jo kā jau teicu — tā ir pieredze. 

Augsim Latvijai! 

Alise Leitāne,

514. Skrīveru jaunsargu vienības reportiere