Ekskursija pa kaujas vietām Kurzemē
10. maijā mums, pārstāvjiem no Jaunsargu organizācijas un novada skolām, arī ģimnāzijas, bija iespēja doties interesantā braucienā uz Kurzemi, kur varējām apskatīt ģenerāļa Kureļa grupas un Rubeņa bataljona kauju takas.
Mūsu ceļojums vēsturē sākās Ugālē ar Rubeņa bataljona muzeju, kur bija iespēja iepazīt bataljona kaujas takas. Mēs varējām apskatīt dažādus eksponātus, kuru skaitā bija ieroči, granātas, naži un cits karavīra aprīkojums. Varēja iepazīt Otrā pasaules kara avīzes un sadzīves tehniku. Andrejs Ķeizars, mūsu gids, pastāstīja par visiem notikumiem, kas skar Rubeņa bataljonu. Pie sienām varēja apskatīt informāciju par LCP (Latvijas centrālā padomi) , par tās dibināšanu, darbību un panākumiem.
Otrais mūsu brauciena apskates objekts bija Puzes pagasts Stikli, kur atradās ģenerāļa Kureļa štābs. Ierodoties šajā vietā, varēja saprast, kādēļ tika izvēlēta šī vieta - tā bija gandrīz nepieejama. Taču 1944. gada 14. novembrī laikapstākļi nospēlēja savu un virsnieki kopā ar Kureli tika sagūstīti. Mēs nolikām sveces un ziedus pie pieminekļa un atdevām godu virsniekiem, kas atdeva savu dzīvību labākas nākotnes veidošanā. Nākošā pieturas vieta bija piemiņas pasākums Dzelskalnu brāļu kapos. Šajā vietā mēs atdevām godu kritušajiem vīriem, kas gāja bojā nodevības rezultātā. Mums bija unikāla iespēja būt klāt zemessargu svinīgā solījuma došanas laikā. Bijām aculiecinieki arī vēsturiskam brīdim, kurā Ventspils represēto kluba vadītāja nodeva dzimtas mantojumu savam mazdēlam, kurš tikko bija kļuvis par zemessargu. Pēc pasākuma bija iespēja apskatīt bunkuru, kurā nacionālā pretošanās kustības cīnītāji dzīvoja. Un šeit bija grūti iedomāties, kā tik daudzi cilvēki tādā mazā telpiņā varēja salīst, jo nekādi apartamenti mežā nebija.
Tālāk mūsu gaitas veda uz Cirkales kapiem, kur nolikām ziedus pie 2 varonīgu 17 gadus jaunu meiteņu kapiem. Viņas bija sanitāres Rubeņa bataljonā un kaut arī vēl tik jaunas, gribēja palīdzēt un cīnīties.
Nākošais apstāšanās punkts bija Zlēku Karātavu kalns, kur atrodas piemineklis 160 mierīgajiem iedzīvotājiem. Šie ļaudis nebija neko izdarījuši, viņi bija tikai upuri vācu atriebībai. Vācieši, lai atriebtos par zaudējumiem kaujās ar rubeniešiem, sadzina vietējos iedzīvotājus šķūnī un to nodedzināja. Pēdējais mūsu pieturas punkts bija Nacionālās pretošanās muzejs Rendā. Šeit mums bija iespēja tieši uzzināt par visu pretošanās kustību, kas darbojās līdz 1956. gadam. Varēja iepazīt plašu informāciju un apskatīt eksponātus, ko izmantoja kā vācu, tā krievu armijās, varēja, protams, redzēt eksponātus, ko izmantojuši un izgatavojuši pretošanās kustības dalībnieki. Ekspozīcijās bija ietvertas bildes un arī milzīga karte, kur ir norādīts - kur notikušas kaujas un atrodas pieminekļi par godu tām. Apskatījām tā laika telefonus un arī mums bija iespēja redzēt filmu par Nacionālajiem partizāniem. Bija arī pieejami dažādi raksti, kuri izdoti kara laikā, bija iespēja apskatīt arī informāciju par disidentiem un jauniešu pretošanās grupām, t.sk., arī no Alūksnes vidusskolas. Muzejs ir krietni attīstījies un ar katru reizi braucot uz turieni, ir iespēja iepazīt ko jaunu.
Liels paldies mūsu gidam Andrejam Ķeizaram!
Paldies sakām arī Represēto kluba vadītājai Dzidrai Mazikai, Rekrutēšanas un jaunsardzes centram, instruktorei Inesei Marķitānei un Alūksnes pašvaldībai par transporta finansējumu!
201. Alūksnes jaunsargu vienības jaunsargs Dainis Rižki