Airītēs kļūst par jaunsargiem
Airītēs kļūst par jaunsargiem
ANDRA VALKĪRA
Oskara Kalpaka piemiņas vietā Airītēs notika atceres pasākums.
Tajā tika godināts Latvijas Armijas pirmais virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks un viņa cīņu biedri, kas 1919. gada 6. martā Airītēs krita. Pasākumā piedalījās daudz cilvēku.
Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija teica: "Pieminekli Kalpakam Airītēs uzcēla 1922. gada 3. septembrī, bet piemiņas vieta tapa vairāku gadu desmitu garumā. 1936. gada 6. septembrī atvēra muzeju, taču padomju laikā piemiņas vieta un muzejs tika likvidēti. Ļoti ceru, ka šī gada novembrī varēsim atvērt pēc ugunsgrēka atjaunoto muzeju, kas būs daudz plašāks nekā iepriekš.
Man ir prieks Airītēs redzēt studentus, kas ieradušies godināt Atsevišķo studentu rotu un tās komandieri kapteini Nikolaju Grundmani, jaunsargus, kam lemts turpināt mūsu militāro vēsturi, un jauniešus, kas grib uzzināt Latvijas pagātni un nest to tālāk."
Jaunieši no Saldus un apkārtējiem novadiem deva svinīgo jaunsarga solījumu. Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins pēc pasākuma uzsvēra: "Deviņdesmit piecu cilvēku uzņemšana Jaunsardzē ir svarīgs notikums. Katru dienu tāds nenotiek. Kurzemē jaunsargi ir ļoti, ļoti patriotiski. Aizvadītā referenduma rezultāti apliecina, ka jūsu apkārtnē cilvēki izprot latviešu tautas pamatvērtības. Patriotisms rodas ģimenē, bet arī Jaunsardze dod lielu artavu Latvijas patriotu audzināšanā. Ar to lepojos.
Esmu aicinājis politiķus pievērst vairāk uzmanības Jaunsardzei. Lai palielinātu jaunsargu skaitu, organizētu mācības un dažādus pasākumus, nepieciešams lielāks finansējums. Ir divi attīstību bremzējoši faktori. Mums ir noteikts jaunsargu vadītāju, kas strādā ar bērniem, štata vietu skaits un viņu atalgojums un trūkst arī tehniskā ekipējuma, kas maksā naudu."
Ja jaunsargu vadītājs labi strādā un viņa vadītajā vienībā iestājas divreiz vairāk jauniešu, tātad arī darba ir diveriz vairāk. Atalgojums nemainās?
"Tāda ir realitāte. Pēdējos trīs gados Jaunsardze lielā mērā ir izdzīvojusi tikai uz patriotisma. Ja jaunsargu vadītāji strādātu tikai tik, cik viņiem par to maksā, organizācijas šodien varētu arī vairs nebūt. Liels paldies viņiem par pašaizliedzību. Kāda būs nākotne, neņemos minēt, bet Aizsardzības ministrija ir izrādījusi sapratni. "
Vai jaunsargu vasaras nometnēm līdzekļu pietiks?
"Nometnēm nauda ir ieplānota. Daudz nav, bet minimums ir. Pozitīvi, ka mums ir neliels ziedojums no Daugavas Vanagu organizācijas, kas domāts jaunāko jaunsargu nometnēm. Tieši iespējas darboties nometnēs jauniešus ļoti piesaista Jaunsardzei."
Pirms dažiem gadiem Jaunsardzei bija veiksmīga sadarbība ar ārzemju jauniešu patriotiskajām organizācijām. Vai tā turpinās?
"Lēnām sākam šos sakarus atjaunot. Ir vienošanās par sadarbību starp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jauniešu organizācijām. Kurzemnieki var lepoties, ka sacensībās Kalētu kauss šī sadarbība praktiski sākās, jo piedalījās komandas arī no Lietuvas. Šajās dienās jaunsargu sacensībās Madonas pusē piedalās arī jaunieši no Igaunijas."
Nedēļas nogalē būs jaunsargu apmācību noslēguma pārbaudījumi. Kāpēc šogad tie nenotiek Alūksnes Kājnieku skolā?
"Tā ir kardināla izmaiņa. Iemesli ir divi. Pirmais —Alūksnes bāze ir noslogota, sagatavojot jauniešus profesionālajam dienestam un nevar mums sniegt vajadzīgo atbalstu. Otrs iemesls — pieaugušās transporta izmaksas. Tāpēc izlēmām rīkot četru dienu nometni Dobelē. To uzskatām par eksperimentu. Ja izvērtējot secināsim, ka efektīvāk ir rīkot šīs lielās pārbaudījumu nometnes reģionos, tad turpmāk tā arī darīsim."
Vai ir vēl kādi jaunumi?
"Mums ir jāseko līdzi laikam un jāspēj piesaistīt jauniešu interesi, tāpēc darbojamies sociālajos tīklos, kur aicinām jaunsargus aktīvi diskutēt. No janvāra pa īstam sāka darboties Jaunsardzes e-klase. Ceru, ka līdz rudenim sakārtosim forumu, tad arī Jaunsardzes pašpārvaldei būs iespēja efektīvi darboties."