Adrenalīna deva un cīņa ar sevi. Jaunsargs Lauma Belova stāsta par gūtajiem iespaidiem ikgadējā jaunsargu 4. līmeņa noslēguma testu nometnē Dobelē .

16.03.2012
Nometnes
Informāciju sagatavoja
JIC POD PN sabiedrisko attiecību speciālists

Jaunsargs esmu kopš desmitās klases, jau trīs gadus, ir gājis visādi gan smagi, gan viegli. Jaunsardzes aktivitātes ir tieši tas, kas pieliek manai dzīvei tādu kā odziņu.

Pēdējo gadu jaunsardzes nodarbībās daudz runājām par 4. līmeņa noslēguma testu, kas norisinājās Dobelē. Likās, ka laika ir daudz un nav kur steigties ar gatavošanos tam. Tests pienāca ātri, varu atzīties, ka sākumā meklēju iemeslu, lai varētu nebraukt kārtot šo testu, jo jutos pietiekami nesagatavojusies un nobijusies. Bet, pateicoties mūsu seržanta M. Irbes motivācijai, sevi noskaņoju, ka es to varu, un kas iesākts, tas jāpabeidz. Tā nu saliku mantas un devos ceļā.

Pirmā diena Dobelē priekš manis bija interesanta, bet ļoti nogurdinoša, gribēju mājās. Bet, laikam ejot un instruktoru motivēta, es turējos un esmu ļoti priecīga, ka aizbraucu un to izdarīju. Šo četru dienu laikā bija gan laiks atkārtot, gan iemācīties to, ko biju laidusi gar ausi visu trīs gadu laikā. Instruktori bija gan bargi, gan iecietīgi. Brīžiem tiešām bija jāuzmana, lai bikses paliek sausas, bet tas piederas pie lietas, tas ir tieši tas, kas visu šo padara tik interesantu. Tā ir adrenalīna deva un cīņa ar sevi. Dobelē, testa laikā, bija arī fiziskais tests, kas sākumā likās, ka būs visvieglākais, bet nebūt tā nebija. Tieši tas bija tas pārbaudījums, kas visvairāk lika man pārvarēt pašai sevi. Kross, jā, es skolā daudz esmu skrējusi krosu un diezgan veiksmīgi, bet šeit bija nepieciešama liela griba nokļūt līdz mērķim un savākt pēc iespējas vairāk punktus. Daudzi uzskata, ka tas viss ir tikai tādos tā teikt "kara nolūkos". Es noteikti tam nepiekrītu, lai arī es nedomāju savu turpmāko dzīvi saistīt tikai ar armijas lietām, šis pārbaudījums man noderēs visu turpmāko dzīvi. Caur šiem pārbaudījumiem esmu iemācījusies, kā pārvarēt sevi, kā tiekties pēc mērķa, esmu nostiprinājusi gan savu morālo, gan fizisko stāvokli. Lai arī tas, ko es saņēmām testa beigās ir tikai papīrs, tas tomēr ir arī apliecinājums tam, ko es varu. Tās ir atmiņas.

Esmu ļoti pateicīga visiem instruktoriem, kas piedalījās nometnē, ka lika man to visu saprast un novērtēt un tieši viņi bija tie, kas padarīja šīs četras dienas par neaizmirstamām un piedzīvojumu pilnām.

Ventspils 419. vienības jaunsargs Lauma Belova