10. augustā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, ģenerāļa Jāņa Lavenieka apbedīšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos
Latvijas armijas ģenerālis Jānis Lavenieks (1890-1969) ir Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos iestājies 1919. gada jūlijā. Dienestu Latvijas armijā sācis kā kapteinis, iecelts par Bruņotā diviziona 1. bruņotā vilciena komandieri, bet 1919. gada decembrī par Bruņoto vilcienu diviziona komandiera palīgu. No 1920. gada februāra Jānis Lavenieks bijis Bruņoto vilcienu diviziona komandieris. 1923. gadā Bruņoto vilcienu divīziju pārorganizēja par pulku un Jānis Lavenieks iecelts par pulka komandieri. Dienestu Latvijas armijā noslēdzis ģenerāļa dienesta pakāpē kā Lejaskurzemes rajona garnizona priekšnieks. Jānis Lavenieks apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni, ko saņēmis par piedalīšanos bermontiešu uzbrukuma atvairīšanā 1919. gada 8. oktobrī. 1940. gadā slimības dēļ atvaļināts. 1944. gadā devies uz Vāciju. 1950. gadā emigrējis uz ASV, kur 1969. gadā miris.
Jānis Lavenieks bija korporācijas "Tervetia" goda biedrs, priekšsēdis vairākās latviešu organizāciju padomēs Vācijā, darbojās Elizabetes-Nuarkas ev. luterāņu draudzes padomē un Ņudžersijas Organizāciju apvienības prezidijā ASV.
Svinīgā ceremonija notiek pēc ģimenes izteiktās vēlmes - apbedīt ģenerāļa Jāņa Lavenieka pelnus dzimtās zemes klēpī Rīgas Brāļu kapos līdzās citiem Latvijas brīvības cīnītājiem.
Jāņa Lavenieka biogrāfija pdf.
Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas pieminekļu aģentūra”