RJC JD 1.novada nodaļas jaunsargi piedalās Karoga dienas pasākumā Skrundā <a href="/RJC/Papildriki/Fotogalerija/2012/01/27012012.aspx" target="_blank"><img src="~/media/BE2CB0B7739C4AF7B13E828558EA6126.ashx"></a>
RJC JD 1.novada nodaļas jaunsargi piedalās Karoga dienas pasākumā Skrundā
27.janvārī tradicionālajā Karoga dienas pasākumā Skrundā pieminēja 1919. gada 29. janvāra notikumus, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem un izcīnīja ļoti svarīgu uzvaru, kas deva karavīriem ticību saviem spēkiem un noteica Atbrīvošanas cīņu turpmāko gaitu.
Karoga dienas pasākumā piedalījās Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadība, karavīri, zemessargi un RJC JD 1.novada nodaļas jaunsargi no Aizputes, Kazdangas, Laidiem, Kuldīgas un Jelgavas.
Vispirms laukumā starp kultūras namu un luterisko baznīcu notika militarizēta jauniešu spēle „Jaunie Skrundas sargi”, kura jau kļūst par neatņemamu Karogu dienas pasākuma sastāvdaļu un bija atbraukušas 23 komandas gan no vietējo pagastu skolām, gan citiem novadiem.
Kā atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas bijušais pasniedzējs, atvaļinātais pulkvedis un Latvijas Virsnieku apvienības pārstāvis Gunārs Veide : „No šiem bērniņiem izaugs godīga un stipra jaunā paaudze – tādi, kādu šobrīd pietrūkst starp 30 un 40 gadu nodzīvojušajiem”.
No RJC JD 1.novadas nodaļas jaunsargu vienībām viskuplāk bija pārstāvēta 412.Kazdangas jaunsargu komanda, kura piedalījās ar 5 komandām – RJC JD 1.novada nodaļas jaunsargu instruktora Kaspara Rudīša vadībā. Kopā ar jaunsargiem bija atbraukuši arī Aizputes jaunsargu vienības jaunsargu instruktors Laimonis Grundmanis, Kuldīgas jaunsargu vienības jaunsargu instruktors Viesturs Zviedris, par savējiem pārdzīvoja un labus starus vēlēja Jelgavas jaunsargu vienības instruktore Daina Kleinberga, kā arī pie jaunsargiem un sava novada jaunsargu instruktoriem bija ieradies uz sacensību laiku RJC JD 1.novada nodaļas vadītājs Dainis Karols.
Jaunsargu komandas militarizētajā jauniešu spēlē „Jaunie Skrundas sargi” uzrādīja labākos rezultātus, par ko liecina iegūtās 1, 2 un 3 vietas.
5.-7.kl. grupā - Laidu pamatskola - 1.vieta,
Materu Jura Kazdangas pamatskola - 2. vieta
8.-9.kl. grupā - Laidu pamatskola - 2.vieta
501.Jelgavas jaunsargu vienība – 3.vieta
Vidusskolu grupā - 412. Kazdangas jaunsargu vienība(Laidi) - 1. vieta
501.Jelgavas jaunsargu vienība – 2.vieta
Šogad tāpat kā tālajā 1919. gadā bija sals, tas bija laiks, kad Oskara Kalpaka bataljons ieņēma Skrundu un ieguva nacionālā karaspēka varoņa slavu. Par Karoga dienu atceres pasākums nosaukts, jo tad pašaizliedzīgie karavīri šeit atkal pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano valstisko simbolu.
Spēļu starplaikos kultūras namā gan jaunieši, gan karavīri un jaunsargi, kā arī vietējie iedzīvotāji ar interesi aplūkoja Latvijas Kara muzeja atvestos vēsturiskos eksponātus, seno un moderno kaujas tehniku, karavīru formu, ieroču un ekipējuma izstādi, kā arī notika nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas ekipējuma demonstrēšana.
Pulksten 13 pie Skrundas kaujas piemiņas akmens notika atceres brīdis ar bruņoto spēku kapelāna aizlūgumu, ziedu nolikšanu, svinīgām uzrunām un zalvēm. Godinot Latvijas brīvības cīnītājus, pie piemiņas akmens Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis norādīja uz karavīru pašaizliedzību pirms gandrīz pusgadsimta, bez kuras mēs tagad nevarētu svinēt valsts neatkarības svētkus: „Šodien mums atkal jāuzrunā sabiedrotie, atkal jāpierāda, ka vienīgā valoda šeit ir latviešu. Tas izklausās dīvaini, bet tādi ir spēles noteikumi. Divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas esam guvuši mācību, ka nevar spēlēties ar savu brīvību, par to ir jāpastāv.” Arī admirālis Gaidis Andrejs Zeibots pieminēja, ka dzīvojam sarežģītā laikā un aicināja ņemt vērā O.Kalpaka lozungu būt vienotiem. Domes priekšsēde Nellija Kleinberga pateicās viņam par ieguldījumu Skrundas izcelšanā gan vēsturiski, gan mūsdienās un dāvanā pasniedza novada simbolu – šalli. Vēstures nozīmi pieminēja arī NBS kapelāns Elmārs Pļaviņš, Jūras spēku, patruļkuģa Skrunda, Latvijas kara muzeja, Latvijas Virsnieku, kā arī Strēlnieku apvienības un Nacionālās karavīru biedrības pārstāvji, dziedāja vīru vokālais ansamblis Vecie zēni, bet vēlāk kultūras namā koncertu sniedza Nacionāli Bruņoto spēku štāba orķestris un notika jauno Skrundas sargu apbalvošana.
Tāpat kā pērn, Karogu dienas pasākumā piedalījās arī NBS Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta jaunā patruļkuģa "Skrunda" apkalpe. Patruļkuģis savu nosaukumu ir ieguvis par godu vienai no nozīmīgākajām Latvijas armijas kaujām, kas norisinājusies Skrundā.
RJC JD 1.novada nodaļas vadītājs, jaunsargu instruktori un jaunsargi „Lielo paldies” saka Aizputes novadam, Zemessardzes 45.NBN un Latviešu strēlnieku apvienībai par transporta pakalpojumu atbalstu, kuri ļāva jaunsargiem nokļūt uz karogu dienas pasākumu Skrundā.
No vēstures - Kauja izšķir Latvijas atbrīvošanas likteni
29. janvāra agrā rītā kalpakiešu bataljons no Rudbāržiem devās Skrundas virzienā. Apvidus bija atklāts, tādēļ uzbrukumam neizdevīgs. Oskara Kalpaka uzstādījums Virsnieku rotai bija uzbrukt pa labi no lielceļa, taisnākajā virzienā uz Skrundu, bet Cēsu rotai — gar lielceļu un pa kreisi no tā. Uzbrukumu uzsāka vācu baterijas artilērijas uguns, izmantojot tās atbalstu, viss bataljons devās uz priekšu. Sākās abpusēja apšaudīšanās, kalpakiešus aizkavēja spēcīga lielinieku ložmetēju un šauteņu uguns, arī atklātais apvidus stipri traucēja virzīšanos uz priekšu. Tomēr, tiklīdz bataljona vīri pēc pavēles pacēlās triecienuzbrukumam un ar spēcīgiem «urrā» saucieniem strauji devās uz priekšu, ienaidnieks pārtrauca uguni un, nesagaidījis uzbrukuma vilni, sāka steidzīgi atkāpties pāri Ventas upei. Landesvēra vācu vienībām saskaņā ar uzbrukuma plānu bija jāsagaida atejošie lielinieki aiz Ventas upes līnijas, tomēr vācieši nokavējās. Pēc apmēram trīs stundu kaujas Skrunda bija ieņemta, turklāt šī uzvara nāca ar minimāliem zaudējumiem: kalpakiešiem bija tikai divi ievainotie.
Informāciju apkopoja un sagatavoja:
• RJC JD 1. novada nodaļas vadītājs Dainis Karols (tālr. 26166064)