Lācplēša diena Mārsnēnu pamatskolā

11. novembris daudzās skolās un citviet ir ļoti nozīmīga diena. Mūsu skolā tie bija dubulti svētki. Mēs pieminējām kritušos, nosvinējām gadu kopš mūsu skolā ir Jaunsardze, kā arī tika uzņemti jaunsargu kandidāti.

Daži no skolēniem nebija pamanijuši, ka pagājis jau apaļš gads kopš jaunsardzes nodarbībām mūsu skolā, un viņu vēlējums turpmākajām darbībām bija būt vēl aktīvākiem, nepavadīt savu laiku pie datoriem vai televizora ekrāniem, bet piedalīties jaunsardzes rīkotajos pasākumos, jo Jaunsardze iemāca disciplīnu, atbildību, darbošanos grupās, izdzīvošanu neparedzamos apstākļos, kā arī citas zināšanas, kas vēlāk var noderēt.

Pēc skaistu un patriotisku dzejoļu skaitījuma un dziesmu izdziedāšanas jaunsargu kandidāti deva svinīgo solījumu un saņēma apliecības. Daži aptaujātie skolēni atzīst, ka pirms saņēma apliecību, bijuši ļoti satraukušies. Satraukums galvenokārt bija bailes no tā, ka sajauks, aizmirsīs, ko pateikt, vai citādi izgāzīsies skolasbiedru priekšā. Arī man kā jaunsargam bija diezgan liels satraukums, taču tad es atcerējos, kas es esmu, ko es šeit daru, kāds ir mans šodienas galvenais uzdevums, un to, ka šis uzdevums man ir jāveic ļoti atbildīgi.

Viena no vissvētākajām vietām Mārsnēnos ir kapsēta, kurā guldīti daudzi mārsnēnieši, kas ir bijuši Lāčplēša ordeņa kavalieri. Mums nav pieminekļa, pie kura ieturēt klusuma brīdi par godu kritušajiem, taču mums ir kapsēta, uz kuru lāpu gājienā dodamies katru gadu. Krēslā lāpu ugunīm izgaismots bija ceļš no Mārsnēnu skolas līdz kapsētai. Skaisto gājienu paspilgtināja skaļa patriotisku dziesmu dziedāšana, čalas, smiekli un galvenokārt smaids un prieks par to, kas paveikts, par to, ko mūsu senči ir darījuši, lai mēs tieši šajās dienās varētu doties lāpu gājienos, un galvenokārt, lai mēs varam dzīvot un augt mūsu dzimtajā zemē.

Kā teica visi jaunsargi, noslēdzot zvērestu – Augsim Latvijai!

214. jaunsargu vienības

reportiere Ilva Kalniņa