Atceras kalpakiešus, solidarizējas ar Ukrainu
ANDRA VALKĪRA
Nīkrāces pagasta Lēnās pie Oskara Kalpaka bataljona memoriālās piemiņas sienas notika pasākums, kurā klātesošie atcerējās Ventas forsēšanu pirms 95 gadiem.
Piemiņas siena krustcelēs, ko pirms septiņiem gadiem izveidoja nīgrandnieks Jānis Blūms, lai atcerētos Oskara Kalpaka bataljona vīrus, tajā skaitā savu tēvu Pauli Blūmu, kļuvusi par vietu, kur ik gadu 3. martā satiekas patriotiski noskaņoti cilvēki no dažādām Latvijas vietām.
Pirmdienas vakarā Lēnās bija ļoti daudz cilvēku. Pirmo reizi šajā vietā jaunsargi deva svinīgo solījumu. Četrdesmit četri Kalnu vidusskolas un Skrundas jaunieši solīja: “Augsim Latvijai!” Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga teica: “Pirms deviņdesmit pieciem gadiem šajā vietā pāri Ventai devās jauni vīri, lai atbrīvotu Latviju no lieliniekiem, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību. Tajā brīdī, kad forsēja Ventu, viņus vienoja sapnis par brīvu valsti. Kādam no viņiem tās bija pēdējās trīs dzīves dienas, jo viņi nezināja, ka pie Airītēm noliks savas galvas par tēvzemi.
Šovakar te, kopā ar jums stāvot, nevaru nedomāt, cik trausla var būt neatkarība. Kāda tā bija toreiz Latvijai un kāda tā ir šajās dienās Ukrainai. Gribas sūtīt no visiem mums spēku, izturību ļaudīm, kas cīnās par savas valsts neatkarību. Ceru, ka Ukrainā viss beigsies labi. Un lai nekad Latvijas karavīriem nebūtu jāpilda kaujas uzdevumi. Lai mūsu sirdis neapaug ar sienu, lai esam jūtīgi pret katru, kam ir cēli mērķi par savas tautas brīvību un patiesu mīlestību. Paldies jauniešiem, kas šodien Lēnās zvēr uzticību savai valstij.”
Zemessardzes 45. Nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dalījās pārdomās: “Sev vaicāju, kas toreiz pirms daudziem gadiem mudināja vīrus doties un aizstāvēt Latviju. Latvijas nākotne nebija zināma, bet vīros bija degsme un doma, ka viņi grib valdīt pār savu zemi. Pavisam maziem spēkiem, slikti bruņoti viņi pieņēma lēmumus un devās uz priekšu. Galarezultātā viņu uzdrīkstēšanās vainagojās ar Latvijas neatkarību. Paldies Jānim Blūmam, kas pateicībā Kalpaka bataljona vīriem uzbūvēja šo sienu. Prieks, ka te pulcējas cilvēki, nevis pienākuma, bet aicinājuma un valsts mīlestības vadīti.”
Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis teica, ka neviens nevar kalpot diviem kungiem. Viņš aicināja, rūpējoties par miesu, neaizmirst garu un patriotisma jūtas. Uzsverot gandarījumu par jauniešiem, kas piedalījās pasākumā, klātesošos uzrunāja Jaunsardzes departamenta direktors Ansis Strazdiņš, Zemessardzes 52. kājnieku bataljona pārstāvis Ilgvars Puškars, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš.
Nīgrandnieks Jānis Blūms izteica līdzjūtību Ukrainas tautai: “Nekaunīgā plāna izpildītāji Ukrainā ir tie paši, kas reiz mocīja arī mūsu tautu.
Jūs mani te slavējāt, bet neesmu pelnījis tik daudz slavas. To pelnījis piemiņas vietas tiešais būvētājs arī Jānis Blūms. Paldies Blūmam no Skrundas ansambļa Vecie zēni, kas no pirmās reizes te ir dziedājuši. Jaunieši, nāciet uz šo vietu katru gadu! Atcerieties, ka 1919. gada 3. marta pievakarē uz šī ceļa pulcējās apmēram divsimt karavīru, četri lielgabali un vairāki desmiti pajūgu. Viņi devās atbrīvot Latviju.
Paldies pašvaldībai, ka šī vieta ir sakopta. Pirms pasākuma braucu nomainīt mastā Latvijas karogu, bet to jau kāds bija izdarījis. Paldies.”
Jānis Blūms bija sarūpējis krāšņu salūtu, kas priecēja NBS orķestra pavadījumā, un karstu zupu, ko, visi tērzējot kāru muti baudīja pie ugunskura.
Vairāk foto www.sz.lv.
FOTO — ULDIS PŪCE
OSKARA KALPAKA BATALJONA PIEMIŅAS VIETĀ LĒNĀS muzicēja Kalnu vidusskolas jauniešu ansamblis un Vecie zēni no Skrundas.
PALDIES JĀNIM BLŪMAM teica Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš (no kreisās). Viņš sacīja, ka Blūms pelnījis ne tikai Saldus novada, bet visas Latvijas Goda pilsoņa nosaukumu.
APKĀRTNES ĻAUDIS piemiņas vietā iededza svecītes un nolika ziedus.
PIE UGUNSKURA jaunsargi sildās ar karstu zupu.