2014. gada 7. janvāris.
Informāciju sagatavoja Mārtiņš Bakmanis, Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija.
Tradīciju turpinot, arī šogad no 10. līdz 12. janvārim vairāk kā 120 skauti, gaidas un jaunsargi nometņos "Baltajā Vilkā 2014", Ziemassvētku kauju vietā Ložmetējkalnā. Jaunieši no visas Latvijas tiksies, lai izzinātu, piedzīvotu un pieminētu latviešu strēlniekus. Šī gada nometnes tēma ir "Skauti Dvēseļu putenī".
Nometnes tēma ir izvēlēta ar mērķi izzināt pirmo skautu darbību Latvijā, kuri jau sāka darboties kara apstākļos un deva nenovērtējamu labumu gan Pirmā Pasaules kara, gan Brīvības Cīņu laikā. Piemēram, pirmie Rīgas skauti kara laikā strādāja lazaretē par sanitāriem un iznēsāja svarīgus armijas ziņojumus uz fronti.
Nometnes "Baltais Vilks" programmas pamatuzdevums ir ļaut jauniešiem dzīvot āra apstākļos trīs dienas, guļot apkurināmās teltīs un pašiem rūpējoties par savu sadzīvi. Šogad nometnes dalībnieki piedalīsies arī Izaicinājumu Misijā, kur miksētās komandās pildīs dažādus saliedējošus, vēsturiskus un ar āra dzīvi saistītus izaicinošus uzdevumus ar mērķi iepazīties vienam ar otru, apgūt āra dzīves iemaņas un uzzināt ko vairāk par vēsturiskajiem notikumiem Ložmetējkalna apkārtnē. Tāpat nometnes dalībnieki piedalīsies Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumos, īpašās tumsas spēlēs un citās mērķtiecīgās aktivitātēs.
Sadarbībā ar Kara Vēstures Klubu "Vairogs" tiks izveidota vēsturiska ekspozīcija par Pirmo Pasaules karu ar tā laika sadzīves priekšmetiem, manekeniem un fotogrāfijām, kura nometnes dalībniekiem un viesiem ļaus labāk saprast tā norisi.
Nometne "Baltais Vilks" notiek jau 12 gadus, tradīcija - janvārī doties uz Ložmetējkalnu - ir saglabājusies jau no pirmās Latvijas valstiskās neatkarības laikiem, kad skauti devās pārgājienā uz Ziemassvētku kauju vietām, lai pieminētu latviešu strēlniekus. Šobrīd nometne "Baltais Vilks" ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs, katru gadu tajā pulcējoties skautiem un gaidām no dažādām Latvijas pilsētām. Jau ilgāku laiku nometnei pievienojas arī jaunsargi, veicinot sadarbību starp organizācijām.
"Šī nav vienkārša nometne, bet izaicinājums, kurā vari pārbaudīt sevi un apgūt daudz jauna. Katru gadu tā pārsteidz, ir bijis gan ļoti auksts laiks, gan biezs sniegs, kas ir jātīra stundām ilgi, lai būtu iespējams uzcelt telti," tā par nometni saka Santa Kupča, gaida no Ķeguma. "Ložmetējkalns ir vieta, kur domas raisās vairāk. Emocijas tikpat. Un gars, ko skauti un gaidas nes, saista to visu."
Šogad nometnē piedalās vairāk kā 120 jaunieši (vecumā no 12 līdz 25 gadiem) no Rīgas, Ogres, Ķeguma, Valmieras, Kocēniem, kā arī Latvijas Kristīgie skauti no Baldones un Dobeles un divas Jaunsardzes vienības no 3. Jaunsardzes novada - Kauguriem (Jūrmala) un Babītes.
Nometne "Baltais Vilks" ir tapusi sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu. SIA Fazer Latvija, KVK "Vairogs", A/S Latvijas Valsts Meži un Nacionālo Bruņoto Spēku atbalstu.
Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustība, kas balstās uz brīvprātīgo darbu un kurā bērniem un jauniešiem ir iespēja apgūt praktiskas un dzīvē noderīgas prasmes, attīstīt savu personību, izbaudīt neaizmirstamus piedzīvojumus un piedalīties starptautiskās nometnēs un apmācībās. Tās mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un aktīviem savas valsts un pasaules pilsoņiem.
Papildus informācija
Sīkāk par vēsturisko attīsību
1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš. Ātri vien tas sasniedza arī tagadējo Latvijas teritoriju. Drošības apsvērumu dēļ, daudzas iestādes un skolas tika evakuētas uz citām Krievijas impērijas pilsētām. Būdami prom no mājām, latviešu zēni pirmo reizi sastapās ar angļu lorda Roberta Beiden Pauela (Robert Baden-Powell) izveidoto audzināšanas sistēmu - skautisms. 1917.gada pavasara brīvlaikā liela daļa latviešu zēnu atgriezās mājās un skautisms uzplauka arī tādās pilsētās kā Rīga un Cēsis. Šīs audzināšanas sistēmas pamatā skauti darbojās kā palīgi. Pirmie Rīgas skauti strādāja lazaretē par sanitāriem un iznēsāja svarīgus armijas ziņojumus uz fronti, kura tajā laikā atradās pie Ķekavas. Arī Cēsu skauti palīdzēja kopt ievainotos un palīdzēja armijai dažādos uzdevumos. Skauti bija aktīvi palīdzības sniedzēji arī vēlāk - 1918.gada pavasarī Cēsu skauti izveido speciālas patruļas kārtības uzturēšanai Cēsu apkārtnē un 1919.gadā daudzi no viņiem iestājas Cēsu skolnieku rotā. Rīgas skauti 1919.gadā iestājas t.s. kara zēnos, kuri galvenokārt darbojas armijas aizmugurē. Daudzi no skautiem iestājās Latvijas armijā, lai palīdzētu atbrīvot Latvijas teritoriju no svešām varām. Arī vēlāk skautos darbojas izcilas personas, kuras piedalījušās gan Pirmajā pasaules karā, gan Neatkarības karā: ģen. Kārlis Goppers, adm. Teodors Spāde, ģen. Andrejs Krustiņš, ģen. Oskars Dankers u.c.
Par Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizāciju
Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācijā (LSGCO) darbojās vairāk kā 500 skauti un gaidas, apvienojoties vienībās Rīgā, Carnikavā, Valmierā, Kocēnos, Jūrmalā, Jelgavā, Vabolē, Ogrē, Ķegumā un citur. LSGCO ir pasaules skautu un gaidu organizāciju (WOSM, WAGGGS) biedre.
Organizācijas misija ir iesaistot bērnus un jaunatni neformālās izglītības procesā, veidot vērtību sistēmu, kas balstīta uz skautu un gaidu likumiem un solījumu. Aktīvi darbojoties sabiedrības labā, dot iespēju gūt personisko piepildījumu un censties veidot pasauli labāku.
Par Latvijas Kristīgo Skautu organizāciju
Latvijas Kristīgo skautu organizācija ir dibināta 2008.gadā un tajā darbojas 90 skauti no piecām vienībām Kuldīgā, Liepājā, Dobelē, Baldonē un Ogrē. Organizācijas mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu garīgo, morālo, fizisko un intelektuālo attīstību, radot atbalstošu vidi viņu pašiniciatīvai, kas balstīta uz skautiskās audzināšanas sistēmu un kristīgās ticības pamatiem. Kopš 2011.gada LKS ir pilntiesīga Pasaules neatkarīgo skautu federācijas (WFIS) biedre.
Par Jaunsardzi
Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā. Vienlaikus Jaunsardzes uzdevums ir ieinteresēt jauniešus par militāro dienestu, tādējādi paplašinot motivēta profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas.
Papildu informācija:
Mārtiņš Bakmanis
e-pasts: martinsbakmanis@hotmail.com
tālrunis: +371 29440805
Paulīna Latsone
tālrunis: +371 26729037