Valstiskā audzināšana

Valstiskā audzināšana VAM ietvaros izvirza mērķi — nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij. 

Valstisko audzināšanu raksturo trīs pamatvirzieni: patriotiskā audzināšana, Latvijas vēsture un lokālā vēsture.

Patriotiskās audzināšanas mērķis ir attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību, kas aktīvi līdzdarbojas un iesaistās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Lai sasniegtu patriotiskās audzināšanas mērķi, mācību procesā jāietver uzdevumi, kas palīdzēs:

1. izprast jēdzienu «patriotisms», formulēt savu patriotisma definīciju;
2. izprast demokrātiskas valsts iekārtas darbības pamatprincipus un zināt, kā iesaistīties politiskajos procesos;
3. izprast Satversmē definētos pamatprincipus;
4. spriest par morālajām dilemmām, kas ir saistītas ar patriotisma jēdzienu.

Latvijas vēsture valstiskuma veidošanas kontekstā palīdz pilnveidot izpratni par Latvijas valsts attīstības pamattendencēm, sekmējot savas identitātes veidošanos un veicinot atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības pilsoņa izaugsmi. Lai to sasniegtu, mācību procesā ietverami šādi uzdevumi:

1. pētīt un analizēt vēsturiskos procesus, izprotot sabiedrības vēsturisko apziņu un veidojot savējo;
2. iegūt un pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotu veidiem, izprotot vēstures avotu būtību;
3. izkopt piederības apziņu Latvijas valstij un patriotismu;
4. prast pamatot savu viedokli, saprotot, ka vēstures interpretācijā pastāv viedokļu daudzveidība.

Valstiskajā audzināšanā liela nozīme ir lokālajai vēsturei, jo mērķis ir izzināt vēstures liecības, kas atspoguļo novada dzīvi kādā noteiktā pagātnes posmā. Lai to sasniegtu, mācību procesā ietverami šādi uzdevumi:

1. apzināt un pētīt lokālās vides vēstures faktus, izcilas vēsturiskas personības;
2. veidot priekšstatu, ka vēstures zināšanas dod izpratni par iespējamām pagātnes, tagadnes un nākotnes sabiedrības attīstības alternatīvām;
3. prast analizēt un salīdzināt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības u.c.