410. Kuldīgas vienība - ja spēj, tad spēj visu!
Piektdienas rīts iesākās ar to, ka visus jaunsargus sadalīja pa komandām, kopumā bija 4 komandas, kurās bija 8 līdz 9 jaunsargi. Šīm nodaļām bija jānonāk bāzē, izmantojot iedotos rīkus (karti un komposu), tāpat arī savas zināšanas, spējas, kas tika apgūtas jau iepriekš.
Kad komandas bija ieradušās un iekārtojušās savās nākošo trīs dienu mājās, viņus sagaidīja silta tēja un gards ēdiens, lai uzkrātu spēkus. Nakts turpinājās ar dežūru sadalīšanu, kur jaunsargi ar godu sargāja savas valsts karogu, tāpat arī savu perimetru, kurā atradās un kurināja ugunskurus un apkurināmās teltis, lai biedri nenosaltu un būtu kaut cik mājīgi.
Sestdienas rīts iesākās ar kāju ievingrināšanu un mutes nomazgāšanu. Tālāk sekoja apmācības, kurās jaunsargi papildināja savas zināšanas: tūrismā, LKI (lauku kaujas iemaņas), pareiza nomaskēšanās un izlūkošana un ierindas apmācība, tas noritēja visas dienas garumā. Pēc šīm mācībām sekoja atpūta, kur varēja izpausties makšķernieki un noķert lielāko zivi, par lielāko zivi - balviņa.
Vakars iesākās ar gatavošanos nakts trasei, ko jaunsargi ar lielāko prieku gaidīja! Nakts trasē neveicās tik labi kā tas bija plānots, bet jaunsargi turējās un nonāca līdz bāzei, par ko bija ļoti lepni! Tad visas nakts garumā pilnā sparā turpināja dežūras. Nakts vidū bija divas trauksmes, kur jaunsargiem bija jāieņem savas pozīcijas, lai aizsargātu savu perimetru un biedrus. Veicās neticami labi, par to jaunsargi bija pelnījuši labu atpūtu.
Pēdējā diena iesākās ar rīta rosmi. „Saldajā ēdienā” jaunsargi bija nopelnījuši peintbola sacensības. Katrai komandai bija iespēja sacensties ar instruktoriem un instruktora palīgiem, un par to bija neviltots prieks!
Jaunsardze Ieva Dubāne vērtējot pārgājienu, sacīja: „Gribēju sevi pilnveidot, ieraudzīt, kā klasē iegūtās zināšanas mācēšu pielietot praktiski. Domāju, ka veicās ļoti labi, daudz ko jaunu uzzināju, iemācījos. Uzzināju mērķi, kas ir jāsasniedz, ieguvu kādas lietas, par ko ir vērts padomāt, pat aizdomāties, jo vārds ''Jaunsardze'' ir lieta, kas man pa tiešām patīk un, manuprāt, pat arī padodas. Bija tā, ka gribēju atmest visam ar roku, taču saņēmos un turpināju. Šaubas mani nomāc, tad kad ir jāuzņemas atbildība naktī, par bāzi, bāzē esošajiem, vai izdarīšu visu pareizi un vai noturēšu visu drošībā, taču tās ir mācības un vēl smagi pie tā piestrādāšu, lai šaubas nerastos ne par ko.”
Teksts un foto: jaunsardze Laine Zauere