Izturības pārgājienā stiprina komandas garu. Jaunsargiem jauna tradīcija
Kamēr daļa jauniešu pirmdien, 16. martā, skolēnu brīvdienu rītā, vēl saldi gulēja, 71 Talsu, Rojas un Babītes novada jaunsargs pulcējās Talsos, lai dotos izturības pārgājienā «Pavasaris 2015».
«Esiet sveicināti, jaunsargi!», jauniešus sveica Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta 1. novada nodaļas vadītājs Dainis Karols. Viņš uzsvēra, ka šogad, 16. martā, jaunsargiem tiek iedibināta jauna tradīcija — doties izturības pārgājienā. Orientējoties pēc kartes un veicot vairāk nekā 20 kilometru, jauniešiem bija jāizpilda uzdevumi 11 kontrolpunktos. Tajos jaunsargiem no Talsiem, Valdemārpils, Stendes, Laucienes, Rojas un Babītes novada apgūtās teorētiskās zināšanas vajadzēja lietot praksē. Pārbaudījumi bija tūrismā, praktiskajā šaušanā ar pneimatisko ieroci, topogrāfijā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reglamenta zināšanās, NBS dienesta pakāpju atpazīšanā, lauka kaujas iemaņās, erudīcijas jautājumos par Latvijas un Latvijas armijas vēsturi. «Būs dažādas sarežģītības pakāpes uzdevumi, tāpēc māks nogurums. To uzveikt un pārvarēt varēs tikai saliedēta komanda. Pārgājiena uzdevums nav paveikt to pēc iespējas ātrākā tempā, bet gan sekmīgi visiem kopā finišēt,» sacīja D. Karols. 14 komandu dalībnieki, vecumā no 12 līdz 17 gadiem, dienas garumā pavadīja plecu pie pleca, lai vakarā atgrieztos rotas atbalsta punktā Talsos un baudītu vakariņas un naktsmieru.
«Atgriezāmies ap 19.00. Diena bija interesanta. Dažas tulznas ir uzberztas, bet tas pieder pie lietas! Vislielākās grūtības sagādāja siltā saule, bet komanda turējās,» sacīja talsenieks Artis Einštāls. Viņš skaidroja, ka Jaunsardzē iesaistījies, jo savu nākotni saista ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Savukārt laidzeniece Beāte Goba skaidroja, ka vissarežģītāk veicās ar dienasgrāmatas rakstīšanu, kurā bija jāatspoguļo dienas notikumi un komandas noskaņojums. Tiņģernieks Toms Fridrihsons pārgājienā devās pirmo reizi. «Manuprāt, mūsu komandai veicās labi. Mēs pat apsteidzām citu komandu. Mazliet savā starpā pakašķējāmies, jo nesaskanēja iešanas temps, taču kopumā komandas gars bija vienots,» pārliecību pauda Toms.
«Bērniem ir jāgūst pieredze un jāprot sadzīvot citam ar citu,» atzina Babītes jaunsargu vienības instruktors, talsenieks Jānis Tupiks. Viņš bija pārliecināts, ka jauniešiem svarīgi prast orientēties jebkurā vietā. Savukārt Dundagas un Mērsraga jaunsargu instruktora Viļņa Šteinblūma audzēkņi pārgājienā nepiedalījās, jo apmācības uzsākuši tikai nesen. «Mērķis ir atjaunot Jaunsardzes kustību Mērsragā un Dundagā. Jaunsargu skaits mainās. Kāds pievienojas, cits pamet, taču jaunieši ir aktīvi, it sevišķi meitenes. Dundagā aptuveni ir ap 50, bet Mērsragā ap 40 jaunsargu. Vienībās vēlos iesaistīt arvien vairāk jauniešu, lai viņi tik daudz laika nepavadītu uz ielām. Jāpanāk disciplīna, un jāspēj aizraut ar kaut ko interesantu. Mans mērķis ir pierādīt jauniešiem, ka ir arī cita veida atpūtas iespējas,» skaidroja V. Šteinblūms.
Otrdienas rītā jaunsargus gaidīja pēdējais pārbaudījums — šķēršļu josla. Pēc tās paziņoja labākās komandas, kurām bija veicies ne tikai ar uzdevumu veikšanu, bet arī dienasgrāmatas rakstīšanu. Sekmīgai sacensību norisei atbalstu sniedza Zemessardzes 46. kājnieku bataljona zemessargi, kuri bija instruktori sacensību trases kontrolpunktos.
«Zemessardze un Jaunsardze ir jāstiprina!», uzsvēra D. Karols. «Tās ir organizācijas, kas kopš 1990. gada sākuma ir sevi pierādījušas. Esmu pateicīgs, ka politiķi pieņēmuši lēmumu par organizāciju stiprināšanu. Pateicoties Aizsardzības ministrijas finansiālajam atbalstam, atjaunojām Jaunsardzes kustību Dundagā un Mērsragā. Protams, sadarbība nav iespējama arī bez pašvaldību atbalsta un vēlmes sadarboties. Uzlabojās arī materiāltehniskās bāzes nodrošinājums. Nupat vairāk nekā 7000 eiro apmērā instruktori saņēma tūrisma inventāru. Tas sekmēs jaunsargu apmācības procesu, jo tas kļūs interesantāks un drošāks. Atvēlētais finansējums instruktoru darbībai un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai dod jau pirmos rezultātus. «Dižķibeles» laiks bija smags, varu apgalvot, ka Jaunsardze saglabājusies, pateicoties instruktoru patriotismam,» uzsvēra D. Karols.
Viņš atzina: kadru papildinājums ir arī Zemessardzes rindās. Valsts atvēlētais finansējums paredzēts arī zemessargu apmācībām. «Ja analizējam Ukrainas piemēru, tad tieši brīvprātīgo organizāciju dalībnieki bija tie, kas pirmie stājās pretī agresoram. Neskatoties, ka ir profesionālā armija, zemessargi noturēja pirmo agresijas triecienu. Viņi turpina cīnīties arī tagad. Arī Latvijā ir profesionāli sagatavoti karavīri, taču viņu skaits ir ierobežots. Zemessargi ir tie, kas nepieciešamības gadījumā stāsies pirmajās rindās. Kaut gan no militārā viedokļa, tā nevajadzētu būt. Ja paraugāmies, kur izvietotas Nacionāli bruņoto spēku daļas un kur — Zemessardze, tad Zemessardze ir visur.
Vajadzības gadījumā Zemessardzei jābūt pirmajai, kas pamana apdraudējumu un spēj uz to reaģēt. Domāju, ka sagatavotības līmenis aug, jo daudzi karavīri, kas ir atvaļinājušies no profesionālās armijas, turpina darbu Zemessardzē. Lielākais Zemessargu spēks ir viņu pašu gars — nacionālā apziņa,» pārliecināts bija D. Karols.