118. jaunsargu vienība – izaicinājums un piedzīvojums

Nakšņot ziemā mežā, pārbaudīt savu drosmi un spēju robežas, piedalīties aizraujošos pārgājienos, doties laivu braucienos un iepazīt daudz jaunu draugu. To visu un vēl daudz ko citu iespējams pieredzēt 118. jaunsargu vienībā, kuras vadība uzticēta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kaprālim Rolandam Matisonam. Latvijā jaunsardzē ir 7000 jauniešu, un šogad valsts atvelējusi papildu līdzekļus, lai beidzot visus jaunsargus varētu nodrošināt ar ekipējumu un formas tērpu. No Ādažu vidusskolas jaunsardzes vienībā darbojas ap 40 skolēnu.

118. jaunsargu vienības nodarbības trešdienu pēcpusdienās notiek Ādažu vidusskolā. Kad ierodos, ap 30 priecīgu un zinātkāru 2.-8. klases skolēnu mācās sniegt pirmo palīdzību. Instruktors stāsta un rāda, kas jādara, ja kādam palicis slikti. Sākumā visi vēro vienu skolēnu, kurš iejuties cietušā lomā, pēc tam, sadaloties pa pāriem, izspēlē pirmās palīdzības sniegšanu viens otram. Kad jaunie brašuļi šo apmācību sāk uztvert kā joku, smejas un nespēj koncentrēties, klasē rodas troksnis un kņada. To manot, instruktors Rolands Matisons katram liek nodemonstrēt, kā norit pirmās palīdzības sniegšana visu pārējo grupas dalībnieku priekšā. Klasē iestājas klusums, daži uzreiz atzīstas, ka šis uzdevums nebūs pa spēkam, citi sadūšojas un mēģina uzdoto godprātīgi arī izpildīt.

Cilvēki pārsvarā ir gļēvi, un jūs?

“Cilvēki pārsvarā ir gļēvi un baidās uzņemties atbildību. Jums jāizvēlas, kādiem būt. Jūs varat būt arī drosmīgi un izdarīgi,” skolēniem stāsta instruktors Rolands Matisons. Kristers Urbanovičs, 5. klases skolnieks, atzīst, ka jaunsargos stājies, jo vēlas kļūt par karavīru: “Man patīk laukā sportot, sniegt pirmo palīdzību, uzzināt par vēsturi, kā senči cīnījās. Lāčplēša dienā braucām dot jaunsargu solījumu Valsts prezidentam. Miks Baumgarts (5. klase): “Man patīk, ka varam skriet stafetes. Ja ir silts, ejam ārā.”

Iespēja izkustēties

Ritvaram Kļaviņam, 3. klases skolniekam, aizraujoši šķiet fiziskie treniņi: “Skrienam pa stadionu, jāpārvar dažādi šķēršļi, ir interesantas nodarbības par vēsturi. Dažreiz jāskatās arī garlaicīgi dokumenti. Pats mīļākais pulciņš man noteikti ir jaunsardze, jo var izkustēties. Dejošanā tomēr tā nevar izskrieties, tur ir jādejo.” Jaunsardzes vienības jaunākajā grupā piedalās ne tikai puikas, bet arī meitenes. Arī Undīnei Metenei, 2. klases skolniecei, ir savs viedoklis: “Patīk fiziskās nodarbības, šodienas nodarbība man patika un likās interesanta, bet iepriekšējā nodarbība man likās garlaicīga, jo es par vēsturi vēl neko nesaprotu. Patika ekskursijas. Bijām uz “Mežakaķi” Siguldā. Tur es guvu pieredzi, kā nobīties, jo es iestrēgu. Mani izglāba instruktors. Mana draudzene pastāstīja, ka te varētu spēlēt peintbolu. Vienīgais, es neesmu nekāda gājēja, bet te jāiet ātri, nevis lēnām.”  

Vecākās grupas drosminieki

Ja jaunākajā grupā ir ap 20 dalībnieku, tad vecākajā – 12, taču ne visi ierodas uz katru nodarbību. Laikā, kad pie jaunsargiem viesojas “Ādažu Vēstis”, no vecākās grupas izdodas satikt Tomu Tiltanovu (8. klase), Eduardu Ozoliņu (7. klase), Kevinu Zaķi (8. klase) un Keriju Staškevicu (9. klase). Trīs no šiem puišiem savu nākotni vēlētos saistīt ar armiju, bet Kerijs Staškevics profesijā gribētu pārvērst savu pašreizējo hobiju – fotografēšanu. Neskatoties uz to, ka militārā joma profesionālajā ziņā viņu neaizrauj, Kerijs atzīst, ka jaunsardzē var iemācīties to, ko nevar apgūt citur – izdzīvot grūtos apstākļos, mežā, izturēt dažādus pārbaudījumus un pārvarēt sevi. Attīstīties gan fiziski, gan morāli.

Pārvarēt sevi

Toms Tiltanovs jaunsardzē ir jau ceturto gadu. Tai piesaistījis arī Eduardu Ozoliņu un Kevinu Zaķi. Toms stāsta, ka jaunsardzē saista jautrie pārgājieni un ekskursijas kopā ar citiem jaunsargiem. Šeit iemācījies disciplīnu, sadarboties ar citiem, stāvēt ierindā, šaut pa mērķiem. Turklāt šaut iemācījies tik labi, ka ieguvis pat iesauku – snaiperis. Toms atzīst, ka arī skolas stundās vairs tik daudz netrako, kā arī sanācis palīdzēt citiem dažādās situācijās: “Dejošanā kāds noģība, pārējie stresa brīdī nezināja, ka reaģēt, bet es spēju atcerēties, ko jaunsardzē bijām mācījušies. Tāpat – klases ekskursijā ziemā ārā ilgi bija jāgaida autobuss. Salasījām sausos zarus, iekurinājām ugunskuru, sasildījāmies. Māku orientēties kartē – noteikt punktus, koordinātes.”

Iegūt jaunus draugus

Arī Eduards, tāpat kā Toms, jau no bērnības interesējas par militāro jomu: “Patīk komandas darbs, fiziskā piepūle, darbs ar ieročiem, vēsture, orientēšanās, pārgājieni.” Un arī viņš jaunsardzē labi apguvis koordinātes. Ģeogrāfijā par tām mācījies, bet tieši darbošanās šeit, palīdzējusi tās noteikt. “Jaunsardzē iemāca sadarboties. Jaunsargu nometnēs var iegūt jaunus draugus, jo uz tām sabrauc jaunsargi no dažādām vienībām,” stāsta Eduards Ozoliņš. Kas nometnēs notiek? “Uzslejam teltis, no rītiem – rīta rosme, vakarā – vakara junda, kad visi sastājas un saskaitās, visas aktivitātes notiek pa dienu. Nometnēs izveido vairākas nodaļas ar noteiktu cilvēku skaitu, jāveic obligātie uzdevumi, par kuriem saņem punktus, brīvajā laikā var piedalīties sporta sacensībās – piemēram, volejbolā, virves vilkšanā vai spēlēt peintbolu vai airsoftu (spēlē ieroču replikas, bet šauj ar 6 mm mazām plastmasas bumbiņām),” stāsta Eduards. Kevins Zaķis atzīst, ka, pirms atnācis uz jaunsardzi, nezinājis debespuses: “Tagad māku strādāt komandā, orientēties, ievērot disciplīnu.” Līdzīgi kā citus, arī viņu visvairāk saista fiziskie treniņi: “Skriešana, pievilkšanās, pumpēšanās, presītes, šaušana,” atzīst Kevins.

Kļūt par patriotu

Rolands Matisons nodarbības 118. jaunsargu vienībai sāka vadīt 2015./2016.g. mācību sezonas sākumā.

Jaunsardzes galvenais mērķis ir sagatavot armijai vai iemācīt izdzīvot sarežģītos apstākļos?

Rolands Matisons: Katram jaunsargam ir savs mērķis. Vienam jaunsardze ir brīvā laika pavadīšana, citam – gatavošanās armijai. Arī es pats sāku ar jaunsardzi. Pabeidzu jaunsargus, izgāju jaunsargu vecāko nometni Alūksnē un turpināju dienēt armijā. Kāds kļūst par patriotu, cits iemācās tikt galā ar nepieredzētām, negaidītām situācijām. Jaunsardze –  tas ir liels izaicinājums un piedzīvojums. Daudzi tā vietā, lai ziemā paliktu pa nakti mežā, labprātāk izvēlas palikt mājās, gultā, dzert tēju, bet arī ārā var nesalt un var iedzert karstu tēju.

Nodarbības organizējat pēc noteikta plāna vai izdomājat pats?

R. Matisons: Programmu veido Jaunsardzes Iniacitīvas centrs. Katram jaunsargam atbilstoši vecumam jāapgūst kādas iemaņas, kas jāattīsta. Pamatstāja, kā stāvēt ierindā, kā sasveicināties. Vēsture, Latvijas vēsture – Brīvības cīņas, Pirmais Pasaules karš, Otrais Pasaules karš. Vēlāk sākas topogrāfija, darbs ar kartēm. Fiziskās aktivitātes, neatliekamā medicīniskā palīdzība. Vecākās grupās šīs tēmas izskata padziļināti. Medicīniskā palīdzība vairs nenozīmē tikai zināšanas par to, kam zvanīt, kā izsaukt palīgus, bet, kā pārsiet brūci, lauztu roku, nofiksēt kāju, elpināt. Jaunākajās grupās pārgājieni ziemā netiek organizēti, bet vecākajiem – tie var būt arī ziemā, ar palikšanu naktī, mežā. Jaunsargam jāzina, kā tas ir – gulēt ārā, mežā, ziemā. Jāiemācās uzsliet zaru būda, jāmāk iedegt ugunskurs, lai pa nakti nenosaltu. Man pašam tas ļoti patīk. Nakšņot mežā ziemā man pat patīk vairāk nekā vasarā.

Kā tā? Auksti…

R. Matisons: Viss atkarīgs no apģērba. Svarīgi arī, kā sagatavo savu zaru būdu, vai ir ugunskurs, vai ir pieejams silts ēdiens. Tas ir piedzīvojums. Ne kurš katrs šādu izaicinājumu pieņem. Es, piemēram, to daru ārpus darba. Man ir svarīgi pierādīt sev, ka to varu. Vecākajā jaunsargu grupā varu dalīties ar savu pieredzi.

Šeit jauniešiem nav jāsakaras ar vardarbību un izsmieklu, kā tas bieži notiek skolās?

R.Matisons: Nē, jau pirmajā tikšanās reizē teicu, ka te nekas tāds nenotiek. Esam viena komanda, kas spēj viens otru pieņemt. Ja arī kādam ir antipātijas, tad, ierodoties šeit, tās jāatstāj aiz durvīm. Šeit darbojamies visi kopā. Ceru, ka uzvedību, ko jaunsargi iemācās šeit, ņem vērā, atgriežoties arī skolā.

Redzat, kā jaunieši mainās?

R. Matisons: Grūti spriest, jo darbu šeit uzsāku nesen. Ir bērni, kuri mainās un ir tādi, kuri nē. Viņi mācās. Visam pamatā ir cieņa – ja viņi ciena mani, es cienu viņus.

Kāpēc jauniešiem stāties jaunsargos?

R. Matisons: Redzot 21. gadsimta situāciju, kad bērni pārsvarā sēž pie datoriem, tālruņiem, te var gūt daudz jaunu emociju, doties laivu braucienos, pārgājienos. Te ir arī iespēja pārbaudīt un izzināt sevi.

Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā. Vienlaikus Jaunsardzes uzdevums ir radīt jauniešos interesi par militāro dienestu, tādējādi paplašinot motivēta profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas.

Monika Griezne,
Ādažu novada domes
sabiedrisko attiecību vadītāja/laikraksta redaktore