Kods

Mācību saturs

Zināšanu kritēriji un prasības

1.līmenis

2.līmenis

3.līmenis

4.līmenis

1.1

LATVIJAS TERITORIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅU VĒSTURE

1.1.1

Latviešu karavīru dalība militārajās aktivitātēs no 13.-20. gs. sākumam

Zina Latvijas iedzīvotāju galvenās militārās aktivitātes no 13.-20.gs. sākumam.

1.1.2

Latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara laikā

Zina par latviešu strēlnieku vienību veidošanos Pirmā Pasaules kara laikā un to nosaukumus

Zina galvenās militārās operācijas Pirmā pasaules kara laikā ar latviešu strēlnieku piedalīšanos

1.1.3

Latvijas Brīvības cīņas 1918.-1920.g.

Zina pamatinformāciju par brīvības cīņām valstī un savā novadā

Zina par O.Kalpaka bataljona cīņām, Cēsu kaujām, Bermontiādi

1.1.4

Latvijas armijas izveide un struktūra

Ieguvis vispārēju informāciju par Latvijas armijas izveidi un struktūru (1918.g.-1940. g. un 1991.g. –2004.g.)

1.1.5

Latviešu karavīru gaitas Otrajā pasaules karā

Zina galvenos

Otrā pasaules kara posmus un kara darbības gaitu

Latvijas teritorijā

Zina par latviešu karavīru dalību Otrā pasaules kara notikumos

(Sarkanā armija un Vācijas karaspēks)

1.2

LATVIJAS NACIONĀLĀS ARMIJAS

UN NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU VĒSTURE

1.2.1

Latvijas nacionālās armijas attīstības galvenie fakti

Pirmie Latvijas neatkarīgie militārie formējumi 1990.- 1992.gadā

Ieguvis vispārēju informāciju par Latvijas nacionālās armijas attīstību

1.2.2.

LR Nacionālo bruņoto spēku( NBS) izveidošanas svarīgākie vēsturiskie fakti

Ieguvis vispārēju informāciju par

Zemessardzes, Aizsardzības spēku veidošanos un attīstību un Latvijas ceļu uz NATO

Zina Latvijas armijas galvenās aktivitātes 1996. – 2007.gadā – Bosnija- Hercogovina, Kosova,Irāka, Afganistāna, Gruzija

1.3

JAUNSARDZES VĒSTURE

1.3.1

Jaunsardzes izveidošanas un darbības vēsture

Zina  par Jaunsardzes darbības sākumu

Zina par Jaunsardzes reorganizācijas nepieciešamību un attīstības iezīmēm, sākot ar 2003. gadu

Piedalās Jaunsardzes normatīvo dokumentu izstrādē(jaunsarga ētikas kodekss),dalība novada jaunsargu padomē

1.3.2

Jaunsardzes nolikums un citi darbību reglamentējošie dokumenti

Zina Jaunsardzes nolikuma galvenās sadaļas.

Zina jaunsarga pienākumus, tiesības, atribūtiku, solījumu

Zina par Jaunsardzes sadarbību ar NBS

Piedalās Jaunsardzes galveno pasākumu plānu izstrādē un organizēšanā kā referenta palīgs

1.4

NOVADPĒTNIECĪBA

1.4.1

Sava pagasta, tuvākās apkārtnes vēsture

Ieguvis vispārēju informāciju par sava pagasta, tuvākās apkārtnes svarīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem

Iegūto informāciju pieraksta un turpina izpētes darbu, piedalās vēsturisko un piemiņas vietu sakopšanā un saglabāšanā

Vada jaunāko grupu jaunsargu pasākumus sava novada vēstures apzināšanā

1.5

NATO UN ES

1.5.1

NATO dibināšana,  galvenie uzdevumi

Zina NATO izveidošanas un attīstības galvenos notikumus. Nosauc NATO dalībvalstis un Latvijas vietu NATO

1.5.2

ES struktūra un galvenie uzdevumi

Zina galvenos notikumus, kas saistīti ar Latvijas pievienošanos ES. Zina ES struktūru un galvenos uzdevumus

1.6

LATVIJAS REPUBLIKA, RAJONS, PAGASTS

1.6.1

Latvijas valsts simbolika, tās tapšanas vēsture

Zina Valsts himnu, tās vēsturi, mūzikas un vārdu autoru

Zina Valsts himnas, karoga un ģērboņa vēsturi

Zina Valsts simbolikas izmantošanas kārtību un rituālus

1.6.2

Latvijas valsts galvenās institūcijas

Zina Latvijas valsts galvenās institūcijas:     Saeima, prezidents, MK

Zina Latvijas valsts amatpersonas

Prot iepazīstināt jaunākās grupas jaunsargus

1.6.3

Nevalstiskās organizācijas

Zina kādas jaunatnes nevalstiskās organizācijas darbojas mācību iestādē, kurā mācās

Zina vismaz četras  nevalstiskās organizācijas, to darbības pamatprincipus, atšķirības

Zina par nevalstisko organizāciju darbību kā arī sadarbību ar valstiskajām organizācijām

1.6.4

Rajona un pagasta sociālekonomiskā attīstība

Zina pagasta infrastruktūru

Zina rajona un novada infrastruktūru

Zina par sava rajona, pagasta sociālekonomisko attīstību

1.7

VIDES IZGLĪTĪBA

1.7.1.

Draudi videi

Zina nosaukt kādus, draudus videi var radīt cilvēks

Zina nosaukt un paskaidrot vismaz 3 draudus apkārtējai videi, ko var nodarīt cilvēka rīcība

1.7.2.

Vides aizsardzības prasības

Zina vismaz 3 ievērojamākos Latvijas dabas objektus

Zina nosaukt vismaz 5 aizsargājamos faunas un 5 floras pārstāvjus

Zina nosaukt vismaz 5 ar dabas aizsardzību saistītās informatīvās zīmes

Zina par Ādažu poligona liegumu

1.7.3

Dabas tehnogēno katastrofu veidi, rīcība to laikā

Iegūta vispārējo informāciju par dabas un tehnogēno katastrofu veidiem

Iegūta vispārējo informāciju par dabas un tehnogēno katastrofu veidiem un var paskaidrot rīcību to laikā

1.8

VADĪBAS PAMATI

1.8.1

Grupas darbības un sadarbības principi

Prot iekļauties grupā, apgūst savstarpējās komunikācijas pamatus

Zina grupas darbības principus, prot sadalīt pienākumus grupā atbilstoši zināšanām un prasmēm, analizēt rezultātus

Prot novadīt vismaz vienu spēli, kas veicina grupu veidošanos un saliedēšanu

Prot publiski izteikt savas domas, pamatot viedokli un izvērtēt savu darbību

1.8.2

Plānošanas pamati

Zina plānošanas nepieciešamību

Prot sastādīt darbības plānu noteikta uzdevuma veikšanai

1.8.3

Informatīvo vēstuļu, reklāmas materiāla sagatavošanas pamatprincipi

Zina, kā sagatavot vēstuli

Prot atrast informatīvu materiālu (paziņojumu, afišu u.c.).

Prot sagatavot informatīvu materiālu un ar to iepazīstināt pārējos dalībniekus

1.8.4

Lietišķo dokumentu -iesnieguma, ziņojuma, sanāksmes protokola sagatavošana

Prot uzrakstīt iesniegumu.

 Prot sagatavot ziņojumu par sanāksmes norisi

Prot rakstīt sanāksmes protokolu.

Prot sagatavot dokumentu paketi sanāksmes norisei

1.9

DROŠĪBAS  NOTEIKUMI

1.9.1

Ceļu satiksmes noteikumi Ugunsdrošības noteikumi Elektrodrošības noteikumi

Zināt un prast pielietot iegūtās zināšanas praksē

Zināt un prast pielietot iegūtās zināšanas praksē

Zināt un prast pielietot iegūtās zināšanas praksē

1.9.2

Drošības noteikumi, kas jāievēro uz ūdeņiem un uz ledus(pamatzināšanas)

Zināt un prast pielietot iegūtās zināšanas praksē

Zināt un prast pielietot iegūtās zināšanas praksē

Zināt un prast pielietot iegūtās zināšanas praksē

1.9.3

Drošības pasākumi, saskaroties ar sprādzien-bīstamiem un neatpazīstamiem priekšmetiem

Zina par iespēju saskarties ar sprādzien-bīstamiem un neatpazīstamiem priekšmetiem. Informēts par drošības noteikumiem

Prot izskaidrot drošības noteikumus, saskaroties ar sprādzien-bīstamiem un neatpa-zīstamiem priekšmetiem

Kods

Mācību saturs

Zināšanu kritēriji

1.līmenis

2.līmenis

3.līmenis

4.līmenis

2.1

LR NBS STRUKTŪRA

2.1.1.

LR NBS struktūra

Nosauc LR NBS spēku veidus un to galvenās funkcijas

2.1.2.

Kājnieku vada struktūru

Nosauc kājnieku vada struktūru un nodaļas elementu galvenās funkcijas atbilstoši MR 3-2.14 - Kājnieku vada taktika ( KVT)

2.2.

LIKUMI UN REGLAMENTI

2.2.1.

Militārā dienesta likuma prasības

Zina likumā lietotos terminus, karavīru sastāvu, karavīru dienesta pakāpes atbilstoši Militārā dienesta iekārtas reglamenta AMR- 14.1

Zina karavīra tiesības pielietot dienesta šaujamieroci atbilstoši Militārā dienesta likuma 13. un 14.panta prasībām

2.2.2.

„Militārā dienesta  iekārtas reglamenta” prasības

Prot paskaidrot nodaļas „Karavīri un viņu savstarpējās attiecības” 401. – 490. punktu un “Kareivju (matrožu) pienākumi” 501. – 503. punktu prasības

2.2.3.

„Karavīru militārās disciplīnas reglamenta” prasības

Prot paskaidrot nodaļu „Vispārīgie jautājumi” 1. – 6. punktus,

 „Karavīra apbalvošana”, „Militārās disciplīnas pārkāpumi un atbildība par tiem”, „Disciplinārsodi” prasības

2.2.4.

„Sardzes reglamenta” prasības

Zina 9. nodaļas „Sardzes karavīru tiesības un pienākumi” 150,. 153., 155. – 157. panta prasības

2.2.5.

Starptautisko kara likumu prasības.

Nosauc un paskaidro likumā ”Bruņoto konfliktu likums ”ietvertos 4 pamatprincipus.

Nosauc vismaz 5 aizsargājošās emblēmas un brīdinājuma zīmes, izmantojot grāmatu „ Karo pareizi”

2.2.6.

 Krimināllikuma 9.un 15. nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi militārajā dienestā”

Prot paskaidrot 9. nodaļas 72.-74.pantu un 15. nodaļas 331.-346. pantu būtību

2.3.

IERINDAS MĀCĪBA

2.3.1.

Ierindas noteikumu termini un defenīcijas

Zina vismaz 10 ierindas noteikumu terminus un definīcijas atbilstoši ierindas noteikumiem(8. punkts un zina 11., 12.,22., punktus)

2.3.2.

Karavīra pienākumi pirms stāšanās ierindā un ierindā

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 33. punktam

2.3.3.

Pamatstāja, pagriezieni uz vietas

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu

( 34.,35.,36., 43., 44., 45.punktiem)

2.3.4.

Individuāli pārvietoties  un veikt pagriezienus kustībā

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumiem

( 46., 47.2., 47.3., 47.5., 48., 49., 52., 53., 54.,  57., 58., 59., 59.,60. punkti)

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumiem( 47.1., 50., 51., 61. – 69. punkti)

2.3.5.

Militārā sveicināšana

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši reglamenta 70.- 74. punktiem

2.3.6.

Darbības slēgtā  ierindā uz vietas

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 113.-130.punktiem

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 131.-134.punktiem

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 135.-142. punktiem

2.3.7.

Pārvietošanās slēgtā ierindā

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu145.-146.punktiem

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 147.punktam

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 148.-150.punktam

2.3.8

Iziešana no ierindas un pieiešana pie priekšnieka

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 109.,109.1.,109.3.,110.punktiem

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 109.2.,111.punktiem

Prot precīzi izpildīt prasības atbilstoši ierindas noteikumu 109.4.punktam

2.4.

DARBĪBAS AR IEROČIEM

2.4.1.

Drošības prasības, darbojoties ar ieroci

Zina drošības noteikumus darbībai ar pneimatiskajiem un mazkalibra ieročiem šaušanas nodarbību laikā. Ievēro drošības noteikumus

Zina drošības noteikumus darbībai ar triecienšauteni šaušanas nodarbību laikā. Ievēro drošības noteikumus

2.4.2.

Ieroču uzbūve, tehniskie rādītāji un šaušanas pamatprincipi

Zina un spēj nosaukt pneimatisko ieroču galvenās sastāvdaļas un šaušanas pamatprincipus

Zina un spēj nosaukt mazkalibra ieroču galvenās sastāvdaļas un šaušanas pamatprincipus

Zina un spēj nosaukt triecienšautenes galvenās sastāvdaļas, galvenos tehniskos rādītājus un šaušanas pamatprincipus

2.4.3

Daļēja  triecienšautenes izjaukšana un salikšana

Prot instruktora pavadībā izjaukt un salikt triecienšauteni pareizā secībā atbilstoši triecienšautenes rokasgrāmatai

Prot patstāvīgi  izjaukt un salikt triecienšauteni pareizā secībā atbilstoši triecienšautenes rokasgrāmatai

Prot patstāvīgi tumsā vai aizsietām acīm  izjaukt un salikt triecienšauteni pareizā secībā atbilstoši triecienšautenes rokasgrāmatai

2.4.4

Ieroču apkope

Prot instruktora vadībā veikt ieroču apkopi atbilstoši ieroča tīrīšanas un kopšanas noteikumiem

Prot patstāvīgi veikt ieroču apkopi atbilstoši ieroča tīrīšanas un kopšanas noteikumiem

2.4.5

Triecienšautenes pielādēšana un izlādēšana

Ievērojot drošības noteikumus, prot patstāvīgi pielādēt un izlādēt ieroci noteiktā secībā pēc komandas

2.4.6

Šaušanas stāvokļu ieņemšana

Prot ieņemt šaušanas stāvokli “GUĻUS” atbilstoši „ Instruktora rokasgrāmatas” šaušanas nodarbībai Nr. 4

Prot ieņemt šaušanas stāvokli “NO CEĻA”un “STĀVUS” atbilstoši „Instruktora rokasgrāmatas” šaušanas nodarbībaNr.5

Prot ieņemt šaušanas stāvokli “TUPUS”un “SĒDUS” atbilstoši Instruktora rokasgrāmatas šaušanas nodarbībai Nr 5.

2.4.7

Praktiskā šaušana

Šaujot ar pneimatisko ieroci gaišā diennakts laikā, attālums līdz mērķim 10 metri, mērķis Nr.6A, šaušanas stāvoklis “guļus” no 5 šāvieniem mērķī jābūt vismaz 3 trāpījumiem

Šaujot ar mazkalibra ieroci gaišā diennakts laikā, attālums līdz mērķim 25 metri, mērķis Nr.6, šaušanas stāvoklis “guļus” no 5 šāvieniem mērķī jābūt vismaz 3 trāpījumiem

Šaujot ar mazkalibra ieroci gaišā diennakts laikā, attālums līdz mērķim 25 metri, mērķis Nr.6, šaušanas stāvoklis “guļus” no 5 šāvieniem mērķī jābūt vismaz 4 trāpījumiem

Šaujot ar triecienšauteni gaišā diennakts laikā, attālums līdz mērķim 100 metri, mērķis Nr.4a, šaušanas stāvoklis “guļus” no 10 šāvieniem mērķī jābūt vismaz 5 trāpījumiem

2.4.8

Rokas granātu iedalījums, galvenās sastāvdaļas, pielietošanas iespējas

Var nosaukt granātu iedalījumu, to galvenās sastāvdaļas, pielietošanas iespējas, izmantojot grāmatu “Rokas granātas”

2.4.9

Mācību rokas granātas mešana

Prot no 3 iespējamām granātām vismaz 1 trāpīt horizontālā mērķī (diametrs 3 m) no stāvokļiem:

-          „guļus „7 m attālumā,

-          „no ceļa „10 m attālumā,

stāvus 15 m attālumā

Prot no 3 iespējamām granātām vismaz 1 trāpīt horizontālā mērķī (diametrs 2 m) no stāvokļiem:

-          „guļus” 7 m attālumā,

-          „no ceļa” 10 m attālumā,

stāvus 15 m attālumā

2.4.10

Kaujas atbalsta ieroču atpazīšana

Zina nosaukt  2 kaujas atbalsta ieročus, izmantojot grāmatu r “Kaimiņvalstu apbruņojuma identifikācijas rokasgrāmata “

Zina nosaukt vismaz 3 no kaujas atbalsta ieročus, izmantojot grāmatu “Kaimiņvalstu apbruņojuma identifikācijas rokasgrāmata “

2.5.

INDIVIDUĀLĀS LAUKA KAUJAS IEMAŅAS

2.5.1.

Kājnieka individuālā kaujas ekipējuma sagatavošana, nēsāšana un lietošana. Sagatavošanās uzdevumam:

IMUMS (Ierocis, Munīcija, Uzkabe, Maskēšanās, Sakari)

Prot sagatavot  ekipējumu atbilstoši uzdevumam, laika apstākļiem un apvidum

2.5.2.

Individuālā maskēšanās

Zina par dabas materiālu izmantošanu, veicot maskēšanos

Prot veikt maskēšanos atbilstoši apvidum, uzdevumam un laika apstākļiem. Nav vizuālo demaskējošo pazīmju un ekipējums nerada trokšņus

2.5.3.

Higiēnas prasības lauka apstākļos

Zina un ievēro higiēnas prasības lauku apstākļos

2.5.4.

Reakcija uz pretinieka efektīvu uguni  

Pēc pretinieka uguns atklāšanas imitācijas, reaģē, nokrītot zemē un ieņem tuvāko aizsegu. Nosaka mērķu atrašanās vietu ar tiešo metodi

Pēc pretinieka uguns atklāšanas imitācijas, reaģē, nokrītot zemē un ieņem tuvāko aizsegu. Nosaka mērķu atrašanās vietu ar tiešo metodi

2.5.5.

Uguns pozīcijas iekārtošana

Individuālais, seklais ierakums ir izveidots instruktora vadībā atbilstoši sava auguma izmēram; nodrošina šaušanas iespējas uz priekšu un flangiem; nodrošina frontālo aizsardzību no tiešās uguns un pēc nomaskēšanas no 50m attāluma neizceļas uz apkārtējās dabas fona

Individuālais, seklais ierakums ir izveidots individuāli, atbilstoši sava auguma izmēram; nodrošina šaušanas iespējas uz priekšu un flangiem; nodrošina frontālo aizsardzību no tiešās uguns un pēc nomaskēšanas no 50m attāluma neizceļas uz apkārtējās dabas fona

2.5.6.

Mērķu norādīšana apvidū

Prot norādīt mērķus līdz 300 m attālumam, izmantojot šādas metodes:1.tiešā metode, 2.orientiera metode

Norādīt 3-4 mērķus līdz 300 m attālumam, izmantojot šādas metodes: 1.pulksteņa metode, 2. rokas leņķa metodi

2.5.7.

Roku signālu došana un izpildīšana

Nosauc un parāda vismaz 5 no 10 instruktora parādītajiem roku signāliem

2.5.8

Taktiska pārvietošanās apvidū (individuāli)

Prot nodemonstrēt pārvietošanās veidus dienā – rāpošanu, līšanu, velšanos, patrulēšanu, izmantojot materiāla „Kājnieku kaujas apmācība” nodaļas „Pārvietošanās veidi dienā”

Prot nodemonstrēt pārvietošanās veidus naktī – iešana taustoties, rāpošana taustoties, līšana taustoties izmantojot materiāla „Kājnieku kaujas apmācības nodaļas „Pārvietošanās veidi naktī”

2.5.9.

Taktiska pārvietošanās  apvidū nodaļas sastāvā

Prot attēlot uz tāfeles vai izmantojot apvidū pieejamos priekšmetus, nodaļas formācijas: kolonnā pa vienam, kolonnā pa divi, ķēdē

Prot attēlot uz tāfeles vai izmantojot apvidū pieejamos priekšmetus, nodaļas formācijas: ķīlis,

rombs

2.5.10.

Pārvietošanās, izmantojot manevru ’’uguns un kustība’’ pa pāriem

Prot pēc instruktora komandas taktiski pārvietoties, izmantojot manevru ’’uguns un kustība’’:

1.darbību uzsāk pēc instruktora komandas “Sedzu”.

2.Pirms kustības uzsākšanas nodrošina ieroci.

3.Pirms pārskrējiena uzsākšanas slēpti maina savu atrašanās vietu.

4.Veic ātru pārskrējienu 3 sek., ierocis piespiests pie krūtīm ar stobru uz augšu.

5.Pārskrējienu veic, nešķērsojot nosacīto pārinieka šaušanas sektoru

6.Pēc pārskrējiena nokrīt, pārvietojas uz tuvāko šaušanas pozīciju.

7.Atdrošina ieroci, veic šāvienu un dod komandu “Sedzu”.

8.Atkāpšanās manevra laikā pārskrējienu veic ar seju atkāpšanās virzienā

Prot pa pāriem taktiski pārvietoties, izmantojot manevru ’’uguns un kustība’’:

1.darbību uzsāk pēc pārinieka komandas “Sedzu”.

2.Pirms kustības uzsākšanas nodrošina ieroci.

3.Pirms pārskrējiena uzsākšanas slēpti maina savu atrašanās vietu.

4.Veic ātru pārskrējienu līdz 3 sek., ierocis piespiests pie krūtīm ar stobru uz augšu.

5.Pārskrējienu veic, nešķērsojot pārinieka šaušanas sektoru

6.Pēc pārskrējiena nokrīt, pārvietojas uz tuvāko šaušanas pozīciju.

7.Atdrošina ieroci, veic šāvienu un dod komandu “Sedzu”.

8.Atkāpšanās manevra laikā pārskrējienu veic ar seju atkāpšanās virzienā

2.5.11.

Taktiska individuālās mītnes iekārtošana lauka apstākļos

Prot iekārtot divus patvērumus izmantojot dabiskos materiālus, grāmatu „ Izdzīvošanas rokasgrāmata”

Prot iekārtot divus dažādus patvērumus, izmantojot  telteni  atbilstoši Kājnieku kaujas apmācības nodaļai „Teltene-apmetnis”

2.5.12.

Taktiska dabisko un mākslīgo šķēršļu pārvarēšana apvidū

Zina un prot izmantot vismaz vienu sētas, ceļa, sienas pārvarēšanas paņēmienu atbilstoši Kājnieku kaujas apmācības nodaļai „Šķēršļu pārvarēšana”

Zina un prot izmantot vismaz vienu grāvja, upes, atklāta lauka, dzeloņdrāšu pārvarēšanas paņēmienu atbilstoši Kājnieku kaujas apmācības nodaļai „Šķēršļu pārvarēšana”

2.5.13.

Darbība mīnu laukā

Prot paskaidrot darbības, uzduroties mīnu laukam (viena mīna uzsprāgst)

Prot pareizi izveidot eju mīnu laukā 1 m platumā un 1 m garumā, ar zondes palīdzību, pārbaudot 45 grādu leņķī katrus 5cm

2.5.14.

Patruļbāzes režīms un rutīnas procedūra

Prot attēlot uz tāfeles vada trīsstūra ilgās patruļbāzes  formu un karavīru izvietojumu izmantojot grāmatu ”Kājnieka vada taktika”

Prot teorētiski paskaidrot patruļbāzes rutīnu izmantojot grāmatu  „Kājnieka vada taktika”

2.5.15

Mīnu un sprāgstvielu veidi

Zina vismaz 2 mīnu un 2 sprāgstvielu veidus

2.6.

SAKARU LĪDZEKĻI

2.6.1.

Sakaru veidi un to izmantošanas iespējas.NATO fonētiskais alfabēts

Nosauc vismaz 3 sakaru veidus un to izmantošanas iespējas

Prot nosaukt NATO fonētisko alfabētu

2.6.2.

Rīcībā esošo sakaru līdzekļu sagatavošana darbam

Nosauc vada līmeņa sakaru līdzekļa galvenās daļas, to nozīmi un funkcijas

Veic sakaru līdzekļa sagatavošanu darbam pareizā secībā

2.6.3.

Sakaru pārbaudes veikšana

Izmantojot attiecīgos provārdus, veic sakaru pārbaudi saskaņā ar  (“Radiotelefonista rokasgrāmata”)

2.6.4.

Ziņojuma pieņemšana un nodošana ar sakaru līdzekļu palīdzību

Izmantojot attiecīgos provārdus, veic ziņojuma raidīšanu un pieņemšanu (“Radiotelefonista rokasgrāmata”)

2.6.5.

Sakaru līdzekļu pārraides kvalitātes traucējošie faktori

Zina nosaukt vismaz 3 faktorus, kas var ietekmēt radiosakaru kvalitāti

2.6.6.

Brīdinājuma signāli un to pielietošana

Nosauc vismaz 3 iespējamos brīdinājuma signālus un rīcību pēc tiem

2.7

AIZSARDZĪBA PRET MASVEIDA IZNĪCINĀŠANAS IEROČIEM

2.7.1.

MII klasifikācija un to pielietošana

Zina MII klasifikāciju, paskaidro kodolieroču darbības principus

Zina MII klasifikāciju, paskaidro radioaktīvo, bioloģisko un ķīmisko ieroču darbības principus

2.7.2.

Individuālais MII aizsardzības ekipējums, tā  lietošana

Nosauc vismaz 2 individuālos līdzekļus aizsardzībai no MII. Prot sagatavot un pielietot gāzmasku

Nosauc vismaz 2 kolektīvos aizsardzības līdzekļus no MII

2.7.3.

Rīcība pēc MII pielietošanas

Zina paskaidrot savu rīcību pēc kodolieroču pielietošanas

Zina paskaidrot savu rīcību pēc radioaktīvo, bioloģisko un ķīmisko ieroču pielietošanas

2.7.4.

Rīcība pēc pretinieka  uzbrukuma

Zina paskaidrot rīcību pēc pretinieka uzbrukuma

Prot veikt tūlītēju attīrīšanu (attīrīt sevi, apģērbu, personīgo ekipējumu un ieroci)

Kods

Mācību saturs

Zināšanu kritēriji

1.līmenis

2.līmenis

3.līmenis

4.līmenis

3.1

TOPOGRĀFIJA

3.1.1.

Sporta karšu mērogi un apzīmējumi

Zina 2 sporta karšu mērogus, 4 laukuma, 4 līnijveida un 10 objektu apzīmējumus

Zina 7 laukuma, 6 līnijveida un 20 objektu apzīmējumus

Prot atpazīt kontrolpunktu, 20 biežāk pielietojamās grafiskās leģendas

3.1.2.

Topogrāfisko karšu mērogi, apzīmējumi

Zina 2 topogrāfisko karšu mērogus, 3 laukuma, 4 līnijveida un 10 objektu apzīmējumus

Zina 6 līnijveida un 20 objektu apzīmējumus un raksturojumus

3.1.3.

Attālumu noteikšana starp objektiem pēc kartes

Rezultāts ir apmierinošs, ja kļūda nav lielāka par 2 mm

3.1.4.

Attālumu mērīšana apvidū

Nosaka attālumu, pielietojot soļu metodi, kļūda nav lielāka kā 10% no attāluma

Prot noteikt attālumu ar 3 dažādiem veidiem, kļūda nav lielāka kā 10% no attāluma. Zina, kā noteikšanas precizitāti ietekmē objekta izmēri, apgaismojums u.c. faktori

3.1.5.

Koordinātu nolasīšana kartē

Prot noteikt 4 ciparu koordinātes (kvadrātu)

Prot noteikt 6 ciparu koordinātes

Prot noteikt 8 ciparu koordinātes

3.1.6.

 Debess pušu noteikšana pēc kompasa, pēc Saules, Polārzvaigznes, pulksteņa, izmantojot apvidus īpatnības

Prot pareizi noteikt debess puses pēc saules, izmantojot kompasu

Prot pareizi noteikt debess puses pēc zvaigznēm un apvidus īpatnībām

Prot pareizi noteikt debess puses pēc pulksteņa

3.1.7.

Virziena noteikšana, izmantojot kompasu un karti(azimuts, direkcijas leņķis)

Prot noteikt virzienu, izmantojot kompasu un karti, pieļaujamā kļūda 10 grādi

Prot noteikt virzienu, izmantojot kompasu un karti, pieļaujamā kļūda 5 grādi

Prot paskaidrot direkcijas leņķa pielietošanu

3.1.8.

Savas atrašanās vietas noteikšana

Prot noteikt savu atrašanās vietu pie līnijveidu orientieriem, izmantojot karti

Prot noteikt savu atrašanās vietu, orientējoties pēc apkārtējiem objektiem

Prot noteikt savu atrašanās vietu, izmantojot aizcirtnes

3.1.9.

Apvidus raksturošana, izmantojot karti

Prot raksturot apvidu pēc topogrāfiskās kartes (4 kvadrātos)

3.1.10.

Orientēšanās apvidū

Prot orientēties apvidū pa līnijveida orientieriem, veic distanci 2 km ar 4 kontrolpunktiem (KP ne tālāk par 50 m no orientiera)

Prot orientēties apvidū, veic distanci līdz 3 km ar 6 kontrolpunktiem

Prot orientēties apvidū, veic distanci 4-5 km ar 8-10 kontrolpunktiem

3.1.11.

Rīcība apmaldīšanās gadījumos

Zina 4 rīcības nosacījumus apmaldīšanās gadījumos

3.1.12.

Pārvietošanās apvidū, izmantojot maršruta kartīti un kompasu

Prot veikt 3 km distanci ar 5 posmiem

Prot sastādīt maršruta kartīti un veikt 3 km distanci ar 5 posmiem

3.2.

TŪRISMS

3.2.1.

Tūrisma veidi

Prot nosaukt un raksturot 3 tūrisma veidus

3.2.2.

Pārgājiena maršruta plānošanas un izstrādes pamatprincipi

Prot sastādīt dienas 6 – 8 km pārgājiena maršrutu (mērķis, uzdevumi, attālums, pārvietošanās režīms, atpūtas vietas izvēle)

Prot sastādīt 12 km gara pārgājiena maršrutu

3.2.3.

Grupas un individuālā inventāra sagatavošana un personīgā higiēna pārgājienā

Prot sagatavot pārgājiena individuālo ekipējumu un ievērot higiēnas prasības

Prot sagatavot grupas ekipējumu pārgājienam

Prot plānot grupas inventāru

3.2.4.

Nakšņošanas vietas iekārtošana

Prot uzcelt telti

Prot iekārtot individuālo nakšņošanas vietu, izmantojot telteni

Prot izvēlēties un iekārtot grupas nakšņošanas vietu. Prot uzcelt 12 vai 18 vietu (zviedru) telti

3.2.5.

Virvju un mezglu veidi un to pielietošana

Prot uzsiet mezglus: plakanais, kontrolmezgls, pavadonis, kāpslis, astotnieks

Prot uzsiet individuālo drošības sistēmu (krūšu apsējs, sēdeklītis) un mezglus( buliņš, aptverošais)

Prot spriegot virvi un pagatavot nestuves

3.2.6.

Ūdens iegūšanas veidi un pārtikas sagatavošana lauka apstākļos (ēdamie augi)

Atpazīst ēdamos augus: 4 veidu sēnes, 4 veidu ogas, 2 veidu sēklaugus, 2 veidu lapaugus

Prot izmantot 2 ūdens iegūšanas  veidus un sagatavot ēdienu no līdzpaņemtiem produktiem (tēja, buljons u.c.)

Prot pagatavot ēdienu no līdzpaņemtiem produktiem lauka apstākļos

3.2.7.

Uguns iegūšanas metodes un ugunskuru veidi

Prot izveidot 2 veidu ugunskurus un iekurināt uguni

Prot izveidot 4 veidu ugunskurus; zina 2 uguns iegūšanas un uzturēšanas metodes

3.2.8.

Rīcības principi, ielūstot zem ledus. Drošības noteikumi uz ūdens

Prot paskaidrot rīcību, ielūstot ledū un glābjot slīcēju

Zina, kā rīkoties, glābjot slīkstošo vasaras un ziemas apstākļos

3.2.9.

Šķēršļu veidi un  to pārvarēšana

Zina šķēršļu veidus, prot pārvarēt dabīgos šķēršļus bez speciāla inventāra, ievērojot drošības noteikumus

Prot pārvarēt šķēršļus, izmantojot sporta tūrisma inventāru (paralēlās virves, nogāze, gaisa pārceltuve, baļķis, „tarzāna” lēciens)

Prot izveidot tūrisma šķēršļu joslu ar 6-8 šķēršļiem un pārvarēt to

Pārgājiens

Veic dienas pārgājienu 6-8 km

Veic diennakts pārgājienu 12 - 14 km

Veic diennakts pārgājienu 18 - 20 km

3.3

FIZISKĀ SAGATAVOTĪBA

3.3.1

Higiēnas prasības sporta nodarbībās

Zina un ievēro higiēnas prasības

3.3.2

Fizisko īpašību pilnveidošana: ātrums, izturība, spēks, veiklība, lokanība

Uzlabo fizisko attīstību, paaugstina rādītājus vismaz vienā no fiziskām īpašībām (ātrums, izturība, spēks, veiklība, lokanība) vismaz par 10%

Uzlabo fizisko attīstību, paaugstina rādītājus divās no fiziskajām īpašībām (ātrums, izturība, spēks, veiklība, lokanība) vismaz par 10%

Uzlabo fizisko attīstību, paaugstina rādītājus divās no fiziskajām īpašībām (ātrums, izturība, spēks, veiklība, lokanība) vismaz par 10%

3.3.3

Iemaņu pilnveidošana izvēlētajā lietišķajā sporta veidā (biatlons, šaušana, šķēršļu josla, orientēšanās u.c.)

Atbilstoši izvēlētajam sporta veidam

Atbilstoši izvēlētajam sporta veidam

Atbilstoši izvēlētajam sporta veidam

3.3.4

Fiziskās sagatavotības normatīvu prasības

Kārtot NBS fiziskās sagatavotības normatīvus min 30p

3.3.5

Forsētais pārgājiens

 Veikt3 km  40 min bez ekipējuma

 Veikt  6 km 70 min ar 5 kg ekipējumu

Veikt 9 km 90 min ar 15 kg ekipējumu

 Veikt 10 km 90 min ar 15 kg ekipējumu

3.4.

PIRMĀ PALĪDZĪBA                                                                                                                      

3.4.1

 Rīcības secība negadījuma vietā

Zina rīcības secību negadījuma vietā, prot pareizi izsaukt glābšanas dienestus, precīzi raksturojot situāciju

Zina rīcības secību negadījuma vietā, prot pareizi izsaukt glābšanas dienestus, precīzi raksturojot situāciju

Zina rīcības secību negadījuma vietā, prot pareizi izsaukt glābšanas dienestus

Zina rīcības secību negadījuma vietā, prot pareizi izsaukt glābšanas dienestus

3.4.2

ABC shēma

Teorētiski zina ABC shēmu. Prot paskaidrot darbības un noteikt kļūdas, demonstrējot darbības uz manekena

Praktiski demonstrē atdzīvināšanas manipulācijas uz manekena. Prot novietot cietušo SSP

 Praktiski demonstrē atdzīvināšanas pareizu secību uz manekena. Prot novietot cietušo SSP

Pareizi( ķermeņa un roku stāvoklis,  masāžas punkta noteikšana,  dziļums, frekvence, elpināšanas tilpums, tehnika)  praktiski demonstrē atdzīvināšanas manipulācijas uz manekena. Prot novietot cietušo SSP. Prot paskaidrot cilvēka anatomiskās un bioloģiskās īpašības, kas saistītas ar elpošanu un sirdsdarbību

3.4.3

Šoks

Teorētiski apguvis zināšanas par šoka cēloņiem, pazīmēm un sekām

Zina šoka pazīmes, cēloņus. Prot novietot cietušo šoka pozā

Praktiski demonstrē palīdzības sniegšanu šoka gadījumā

Zina pretšoka pasākumus un šoka cēloņus. Prot novietot cietušo šoka pozā. Prot izskaidrot šoka būtību

3.4.4

Dzīvībai bīstama asiņošana. Pārsēju veidi

Teorētiski apguvis zināšanas par dzīvībai bīstamas asiņošanas pazīmēm, palīdzības sniegšanas saturu un secību

Prot demonstrēt rokas un kājas artērijas nospiešanas vietas

 Prot uzlikt spiedošo pārsēju un žņaugu. Prot nospiest rokas un kājas artērijas

Zina, kā konstatēt dzīvībai bīstamu asiņošanu un to apstādināt. Prot uzlikt spiedošo pārsēju un žņaugu. Prot nospiest rokas un kājas artērijas. Secīgi nodemonstrē uz cietušā visas dzīvībai bīstamas asiņošanas apturēšanas manipulācijas

3.4.5

Termiskie bojājumi

Zina, kā pareizi rīkoties pārkaršanas, apdegumu, atdzišanas un apsaldējumu gadījumos

Zina, kā pareizi rīkoties pārkaršanas, apdegumu, atdzišanas un apsaldējumu gadījumos un to pastiprinošos faktorus

Zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā un kā nodzēst liesmas, ja aizdedzies cilvēka apģērbs

Zina, kā pareizi rīkoties pārkaršanas, apdegumu, atdzišanas un apsaldējumu gadījumos un to pastiprinošos faktorus. Zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā un kā nodzēst liesmas, ja aizdedzies cilvēka apģērbs

3.4.6

Ķīmisko vielu izraisītie nelaimes gadījumi

Zina, kādas ķīmiskas vielas visbiežāk izraisa sadzīves nelaimes gadījumus

Zina, kā pareizi rīkoties ķīmisko vielu izraisītajos nelaimes gadījumos

Zina, kā pareizi rīkoties ķīmisko vielu izraisītos nelaimes gadījumos .Zina, kādas ķīmiskas vielas visbiežāk izraisa sadzīves nelaimes gadījumus. Prot uzlikt acu pārsēju

Zina, kā pareizi rīkoties ķīmisko vielu izraisītos nelaimes gadījumos. Praktiski demonstrē darbības dažādo ķīmisko vielu izraisīto nelaimes gadījumu imiitācijās(ķīmiska viela uz ādas, acī, gremošanas traktā, elpceļos)

3.4.7

Elektrotraumas

Zina, kur un kā visbiežāk sadzīvē gūst elektrotraumas un kā no tām izvairīties (zemspriegums, augstspriegums, zibens)

Zina, kā rīkoties dažādu elektrotraumu gadījumos (zemspriegums, augstspriegums, zibens)

Zina, kur un kā visbiežāk sadzīvē gūst elektrotraumas un kā no tām izvairīties

Zina, kā rīkoties dažādu elektrotraumu gadījumos (zemspriegums, augstspriegums, zibens). Zina, kur un kā visbiežāk sadzīvē gūst elektrotraumas un kā no tām izvairīties

3.4.8

Slīkšana

 Teorētiski pārzina drošības tehnikas noteikumus peldēšanas vietās

 Teorētiski zina veidus, kā glābt slīkstošo, ievērojot glābēja drošību

Zina, kā rīkoties slīkšanas gadījumos. Zina veidus, kā glābt slīkstošo, ievērojot glābēja drošību

Zina, kā rīkoties slīkšanas gadījumos. Zina veidus, kā glābt slīkstošo un kā to nedarīt glābēja drošības nolūkos

3.4.9

Traumas

Teorētiski zina traumu veidus, pazīmes

Zina, kā konstatēt dažādu traumu veidus un pazīmes. Zina gadījumus, kad iespējamas mugurkaula traumas. Zina kā rīkoties autoavārijas un motocikla avārijas gadījumos

Praktiski demonstrē apakšdelma fiksēšanu un cietušā evakuēšanu no automašīnas. Zina, kā rīkoties šautu brūču gadījumos

Zina, kā rīkoties dažādu ķermeņa daļu traumu  gadījumos. Zina, kā konstatēt un rīkoties dažādu traumu esamību un pazīmes, gadījumos, kad iespējamas mugurkaula traumas. Zina,kā rīkoties autoavārijas un motocikla avārijas gadījumos. Praktiski demonstrē apakšdelma fiksēšanu un cietušā evakuēšanu no automašīnas . Zina kā rīkoties šautu brūču gadījumos. Praktiski demonstrē cietušā novietošanu vēdera, galvas un slēgtas krūšu kurvja traumas gadījumos

3.4.10

Amputācijas

Zina darbības, sniedzot palīdzību  amputācijas gadījumos

Zina darbības, sniedzot palīdzību  amputācijas gadījumos

Zina darbības, sniedzot palīdzību  amputācijas gadījumos

Zina darbības, sniedzot palīdzību amputācijas gadījumos. Zina, kā rīkoties, ja izsists zobs

3.4.11

Dzīvnieku izraisīti nelaimes gadījumi.

Teorētiski zina dzīvnieku izraisīto nelaimes gadījumu veidus, to izraisošos apstākļus

Zina, kā rīkoties, sniedzot palīdzību dzīvnieku, čūsku,bišu un ērču koduma gadījumos

Zina, kādas slimības, kādi dzīvnieki var pārnēsāt (trakumsērga,  encefalīts, Laima slimība) un ko darīt lai no tām izvairītos

Zina, kā rīkoties dažādu dzīvnieku izraisītajos nelaimes gadījumos. Zina kādas slimības, kādi dzīvnieki var pārnēsāt (trakumsērga,  encefalīts, Laima slimība) un,ko darīt, lai no tām izvairītos

3.4.12

Svešķermeņi

Zina, kā rīkoties svešķermeņu iekļūšanas gadījumos  dažādās ķermeņa daļās (brūcē, elpceļos, acī, ausī)

Zina,

kā rīkoties svešķermeņu iekļūšanas gadījumos dažādās ķermeņa daļās (brūcē, elpceļos, acī, ausī)

Zina, kā rīkoties svešķermeņu iekļūšanas gadījumos dažādās ķermeņa daļās (brūcē, elpceļos, acī, ausī). Praktiski demonstrē elpceļu atbrīvošanu no svešķermeņa (sitieni starp lāpstiņām, Heimliha paņēmiens)

Zina, kā rīkoties svešķermeņu iekļūšanas gadījumos dažādās ķermeņa daļās (brūcē, elpceļos, acī, ausī). Praktiski demonstrē elpceļu atbrīvošanu no svešķermeņa (sitieni starp lāpstiņām, Heimliha paņēmiens). Praktiski demonstrē acu pārsēju un svešķermeņa fiksēšanu brūcē

3.4.13

Daudz cietušo vienlaicīgi

Zina, kā rīkoties situācijā, ja ir vairāki cietušie

Zina, kā rīkoties situācijā, ja ir vairāki cietušie

Zina, kā rīkoties situācijā, ja ir vairāki cietušie

Zina, kā rīkoties situācijā, ja ir vairāki cietušie

3.4.14

Slimības

Zina, kā rīkoties epilepsijas, vēdera sāpju, hipoglikēmijas un elpas trūkuma gadījumos

Zina, kā rīkoties epilepsijas, vēdera sāpju, hipoglikēmijas un elpas trūkuma gadījumos

Zina, kā rīkoties epilepsijas, vēdera sāpju, hipoglikēmijas un elpas trūkuma gadījumos

Zina, kā rīkoties epilepsijas, vēdera sāpju, hipoglikēmijas un elpas trūkuma gadījumos

3.4.15

Aptieciņas saturs

Zina, kam jābūt pirmās palīdzības aptieciņā un kas tur nedrīkst būt

Zina, kam jābūt pirmāspalīdzības aptieciņā un kas tur nedrīkst būt

Zina, kam jābūt  pirmās palīdzības aptieciņā un kas tur nedrīkst būt

Zina, kam jābūt pirmās  palīdzības aptieciņā un kas tur nedrīkst būt. Zina, kā komplektēt individuālo aptieciņu, dodoties lauka apstākļos

3.4.16

Glābēja drošība

Zina, kā pasargāt sevi dažādos glābšanas darbos

Zina, kā pasargāt sevi dažādos glābšanas darbos

Zina, kā pasargāt sevi dažādos glābšanas darbos. Prot lietot vienreizējo elpināšanas masku un gumijas aizsargcimdus

Zina, kā pasargāt sevi dažādos glābšanas darbos. Prot lietot vienreizējo elpināšanas masku un gumijas aizsargcimdus

3.4.17

Cietušā pārvietošana viena glābēja spēkiem drošā teritorijā

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus un praktiski tos demonstrē

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus un praktiski tos demonstrē

3.4.18

Cietušā pārvietošana viena glābēja spēkiem uzbrukuma laikā

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus un praktiski tos demonstrē

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus un praktiski tos demonstrē

3.4.19

Cietušā pārvietošana vairāku glābēju spēkiem

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus un praktiski tos demonstrē

Zina vismaz divus cietušā pārvietošanas veidus un praktiski tos demonstrē. Prot pagatavot nestuves no dabā esošiem materiāliem